Jēkabpils novada tūrisma konferencē rada idejas jauniem tūrisma produktiem 23

Jēkabpils novada viesu namā “Avotiņi” pulcējās gan uzņēmēji, mājražotāji un nevalstisko organizāciju pārstāvji, gan tūrisma nozares profesionāļi, lai radošā atmosfērā apzinātu materiālās un nemateriālās vērtības, kas varētu piesaistīt tūristus Jēkabpils novadā, kā arī lai izstrādātu idejas jauniem tūrisma produktiem.

“Manuprāt, Jēkabpils ir kā neatklāta pērle ar hibrīda sajūtu – nedaudz no Latgales, kaut kas no Zemgales, arī Sēlijas identitāte,” stāsta Latvijas Dabas tūrisma asociācijas valdes loceklis Edgars Ražinskis. “Ņemot vērā, ka tikai neilgu laiku ir jaunizveidotais novads, tūrisma ekosistēmas dalībnieki ne īpaši zina cits citu. Ar ko atšķiras tūrisma nozare no konvencionālās uzņēmējdarbības jeb klasiskā biznesa? Vienīgā iespēja attīstīties ir sadarboties.”

Sadarbība starp tūrisma jomas pārstāvjiem tika veicināta radošajā darbnīcā, kurā dalībniekiem grupās bija jāizstrādā idejas jauniem tūrisma produktiem, kas būtu pieejami Jēkabpils novada teritorijā.

“Tā kā manas grupas pārstāvji ir laivotāji, dabas tūrisma cilvēki, mūsu ideja bija par ģimenes izlaušanās festivālu Daugavas krācēs, jo šobrīd Daugava vēl ir neapgūtā zona laivotājiem Jēkabpils novadā, Sēlijā un reģionā,” stāsta biedrības “Sēlijas laivas” projektu vadītāja Santa Šmite. “Mēs jau šovasar, ja viss izdosies, aicināsim trīs paaudžu laivotājus – omītes, vectēvus, mammas, tētus, mazos ķiparus un arī mājdzīvniekus – sasēsties vairākās laivās un izbaudīt Daugavas krāces, kas ir unikālas, jo tās ir vienīgās krāces vasarā, ko tiešām var izbaudīt. Tie ir aptuveni 15 kilometri ar dažādiem izlaušanās spēles elementiem. Mūsu ideja jau gatava, atliek tikai organizatoriskie jautājumi.”

Starp idejām bija ne tikai reālas, jau īstenojamas ieceres, bet arī tādas, kas pagaidām ir tikai fantāziju līmenī. Piemēram, ārzemju tūristiem domātais “Izaicinājums kailam starp odiem un lāčiem Latvijas dabā”.

“Tūrists, paņemot mūsu tūrisma pakalpojumu, izbaudītu ārstniecisko odu kodumu terapiju,” stāsta Aknīstes pilsētas, Aknīstes pagasta, Gārsenes pagasta un Asares pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Striks. “Kurš gan nezina, kā Gārsenē odi spēj ārstēt, dziedēt dažādas slimības, izsūcot visas negatīvās asinis? Tālāk būtu nātru terapija, kur tu dodies kails cauri nātrēm, pēc tam būtu iespēja izbaudīt bebru dziedzeru ārstniecisko spēku un skābputru. Finišs šim pasākumam būtu nakšņošana mežā, kur noteikti būtu arī lāči.”

Pasākuma dalībnieki pozitīvi vērtē konferenci, uzsverot, ka tā bija iespēja ne tikai radīt jaunus tūrisma produktus, bet arī pārrunāt ar kolēģiem aktualitātes un problēmas tūrisma jomā. Pasākumu organizēja Zemgales plānošanas reģions sadarbībā ar Jēkabpils novada tūrisma informācijas centru un Latvijas Dabas tūrisma asociāciju.

Vietējā biznesa atbalsta dienas tiek organizētas projektā Nr. LV-LOCALDEV-0003 “Uzņēmējdarbība Zemgalē”, un to finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Projekta kopējais budžets ir 969 256 eiro, no kuriem EEZ līdzfinansējums ir 793 867,70 eiro.

Sandra Paegļkalne