Jēkabpilī stiprina informatīvās telpas drošību 0

Jēkabpils Tautas namā pulcējās Jēkabpils novada pašvaldības, Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji, eksperti un citi interesenti, lai piedalītos Latvijas Transatlantiskās organizācijas un Valsts Kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta projektā #DrošaLatvija. Tikšanās laikā tika izspēlētas dažādas simulācijas spēles, kas ļāva izprast, kā novada kopienas varētu pretoties informatīvajiem uzbrukumiem.

Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga stāsta: “Projekta mērķis ir apzināt Latvijas pašvaldību gatavību krīzes situācijām, pie kam ne tām konfesionālajām, pie kā parasti strādā civilās aizsardzības komisijas. Mēs vairāk fokusējāmies uz tām krīzēm, kas ir pelēkajā zonā, kad nav līdz galam skaidrs vai saskaņā ar likumu ir sasaucama civilās aizsardzības komisija vai nav. Šāda projekta ideja radās 2021. gadā, toreiz mēs strādājām ar pierobežas pašvaldībām, un projekts izrādījās tiešām veiksmīgs. Pirmkārt, mēs apzinājām labās prakses, kas bija pašvaldībās, otrkārt – projekta rezultātā radās arī virkne politikas rekomendāciju. Mēs varam lepoties, ka tās tika ņemtas vērā un tika mainītas arī nacionālā līmeņa politikas.”

Katrā pašvaldībā tiek izspēlētas divas simulācijas spēles, kas palīdz pilnveidot jau esošās labās prakses, kā arī radīt jaunas. Tiek izdiskutēts par tiem sadarbības modeļiem, kādus izmanto gadījumos, kad sastopas ar dažāda rakstura informatīvajiem spiedieniem. Piemēram, dalībnieki diskutēja par to, kā rīkoties, ja ir traucēti sakari, pārtraukta mediju darbība un iedzīvotāji krīt panikā, tukšojot veikalu plauktus. Šādas diskusijas nākotnē var kļūt par labu pamatu nezināmajām situācijām, kas krīzes laikā sastopamas, jo tikai gatavojoties var nostiprināt sadarbību tīklus.

Sigita Struberga atklāj, kas tiek ņemts vērā izstrādājot katru simulāciju: “Tiek ņemta vērā pašvaldību darba specifika un pašvaldību zināšanas. Gribētu uzsvērt, ka Jēkabpils plūdu gadījumā, mēs varam redzēt veiksmīgo krīzes komunikāciju un pārvaldību. Vienmēr Jēkabpils veiksmes stāsts tiek minēts, jo mēs ņemam vērā iepriekšējo pieredzi. Mēs mēģinām apgūt tās labās prakses, kas ir pašvaldībās, un tāpat arī mēģinām kopā mācīties un vedināt uz jaunām, inovatīvām idejām iespējami veiksmīgākai krīzes pārvaldībai. Ir jāņem vērā – lai cik brīnišķīgus plānus mēs izstrādātu, tajā brīdī, kad iestājas krīze, tie nedarbojas.”

Šādi pasākumi ļauj uzkrāt pieredzi un zināšanas par praktiskajiem risinājumiem, kā iespējams veikt efektīvāku komunikāciju krīzes apstākļos un kādi komunikācijas kanāli veidojami ikdienas darbā, lai sagatavotos efektīvai krīzes pārvaldībai.

“Katrai pašvaldībai ir sava specifika, bet secinājumi pa lielam ir ļoti līdzīgi. Ir nepieciešams iesaistīt nevalstisko sektoru, ir nepieciešams laicīgi apzināt dažādas sabiedrības grupas, kuras var izmantot krīzes situācijās. Valsts un pašvaldību resursi vienmēr būs ierobežoti, it īpaši krīzes situācijās.” secinājumos dalās Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks Vitālijs Rakstiņš.

Projektā iegūtos rezultātus vasarā plānots prezentēt diskusijā, kurā piedalīsies kā lokāla, tā arī nacionāla un starptautiska līmeņa speciālisti. Tāpat iegūtie rezultāti tiks izmantoti, lai izstrādātu sociālo mediju kampaņu materiālus.

Jēkabpils novada civilās aizsardzības inženieris Ilmārs Luksts šādas apmācības vērtē pozitīvi: “No jebkurām mācībām var gūt jaunas atziņas, arī šeit gūstam atziņas – kuras lietas, kādos gadījumos varētu nestrādāt tā, kā mēs esam ieplānojuši, un liek mums domāt, kā pilnveidot savus plānus krīzes situācijās.”

Šāda darbnīca Latvijā tiek rīkota jau otro reizi, un šogad tā notika deviņās pašvaldībās.

Kate Katrīna Strode