Gadu pēc slepkavības policija turpina meklēt Leonu Rusiņu 0

Apritējis gads, kopš Jēkabpils novadā nežēlīgi tika nogalināta sieviete viņas bērna un mātes acu priekšā. Slepkava – sievietes bijušais dzīvesbiedrs Leons Rusiņš – ir izsludināts meklēšanā ne tikai Latvijā, bet arī starptautiski. Tomēr gada laikā noziedznieku nav izdevies atrast. Valsts policijā uzsver, ka meklēšana joprojām turpinās.

“Mums ir izdevies šajā laikā izpētīt viņa pagātni, arī pēdējo darbību vēsturi, kontaktpersonu loku, ir arī atrastas personas kā liecinieki, kas ir liecinājušas kriminālprocesā, sniegušas nozīmīgas ziņas. Pamatversija, kā sākotnēji teicu, ir pamats uzskatīt tomēr, ka šī persona nav starp dzīvajiem,” stāsta Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.

Pagājušajā nedēļā, iestājoties labvēlīgākiem laika apstākļiem, likumsargi ir atsākuši rūpīgu teritorijas pārmeklēšanu Ļaudonā – vietā, kur Leons Rusiņš pēc slepkavības pameta auto. Tomēr vienlaikus likumsargi nav izslēguši varbūtību, ka Rusiņš ir dzīvs, un veic meklēšanas pasākumus arī šajā virzienā.

Lai gan Valsts policijā vairāk sliecas pieņemt versiju, ka Rusiņš ir miris, daudzi aptaujātie jēkabpilieši pauž pretēju viedokli.

“Man liekas, ka viņš ir aizbraucis kaut kur prom, ja viņu nevar atrast,” saka jēkabpiliete Anna. “Diez vai viņš ir šeit. Varbūt kaut kur nostūrī ielīdis.”

Jēkabpiliete Maija saka: “Es domāju, ka viņa nav Latvijā. Cilvēks varbūt mainījis savu uzvārdu kaut kur ārzemēs. Arī tā var būt.”

Jēkabpiliete Tamāra saka: “Es domāju, ka viņš kaut kur Eiropā slēpjas. Esmu pārliecināta, ka beigts jau nu viņš nav.”

Tāds pats viedoklis ir arī jēkabpilietei Silvijai: “Aizlaidies uz ārzemēm. Nevar būt, ka viņš pats pašnāvību sev uztaisīja.”

Kopš slepkavības likumsargi ik pa laikam saņem ziņojumus par redzētām personām, kas līdzīgas Rusiņam, bet līdz šim nevienā gadījumā informācija nav apstiprinājusies. Tomēr iedzīvotāji aicināti arī turpmāk ziņot policijai, ja ir aizdomas, ka redzēts Rusiņš.

Pagājušā gada traģiskais notikums ir licis Valsts policijai mainīt kārtību, kādā tiek izskatīti vardarbības gadījumi, kā arī aktīvāk reaģēt uz ziņojumiem par vardarbību ģimenē.

“Policijas lēmumu par nošķiršanu ir krietni vairāk – pāri par 200 vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu,” stāsta Armands Ruks. “Visos laikos visvairāk pieņemto lēmumu skaits – 894. Tāpat tiesās arī ir fiksēti 894 pārkāpumi par pagaidu aizsardzību. Arī ierosināto kriminālprocesu ir par gandrīz 300 vairāk nekā iepriekš.”

No nākamā gada ir plānots ieviest elektronisko uzraudzības sistēmu varmākām.

“Piemēram, aizliegums tuvoties konkrētai vietai vai personai. Tehniskās ierīces savlaicīgi dos signālu, lai mēs varētu būt solīti priekšā varmākam. Cietušais cilvēks saņems brīdinājumu, varēs paslēpties un attiecīgi arī reaģēt. Un arī, protams, var veikt saziņu ar šo varmāku un viņu verbāli ietekmēt, lai viņš neiet uz tādiem radikāliem soļiem,” jauno sistēmu skaidro Armands Ruks.

Šobrīd tiek izstrādātas izmaiņas likumdošanā, savukārt no valdības saņemts apstiprinājums, ka elektroniskās uzraudzības sistēmas ieviešanai tiks atrasts finansējums.

Nozīmīgas pārmaiņas ir, ka tagad par vajāšanu un draudiem, kā arī aizlieguma par tuvošanos nepildīšanu varmākam var atņemt brīvību uz ilgāku laiku – līdz trīs gadiem. Pakāpeniski tiek ieviestas arī citas izmaiņas, lai efektīvāk aizsargātu no varmācības cietušos un sodītu vainīgos.

Sandra Paegļkalne