Vīpē apgūst zināšanas par ciltskoku veidošanu 3

Ar ko sākt, ja nolemts veidot savas dzimtas ciltskoku, un kur meklēt informāciju par saviem senčiem? Atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem zina Egils Turss – datubāzes ciltskoki.lv veidotājs. Nupat viņš tikās ar iedzīvotājiem Jēkabpils novada Vīpē, lai dalītos pieredzē par radurakstu pētniecību.

Iedzīvotāju interese par savas dzimtas pētīšanu ir kļuvusi lielāka kopš brīža, kad baznīcu grāmatas un daudzi citi vēstures dokumenti tika digitalizēti. Šobrīd dzimtas pētniekiem ir pieejami dažādi interneta resursi, kuros var meklēt informāciju par saviem senčiem. Viens no resursiem ir vietne ciltskoki.lv, kura veidotājs ir Egils Turss. Viņš norāda, ka pirmais solis dzimtas pētniecībā ir dzīvo radinieku un viņu līdzgaitnieku iztaujāšana.

“Tas posms – vecvecāki ir mūsdienu, kur informācija nav pieejama tieši internetā, bet tad, kad mēs tiekam līdz laika posmam, kur jau dokumenti pieejami internetā, tur jau lielu daļu var, mājās sēžot, internetā atrast,” stāsta Egils Turss.

Vietnē ciltskoki.lv ir pieejama dažāda veida informācija – tautas skaitīšanas dokumenti, baznīcu grāmatu reģistri, pasu grāmatas, laulību un mirušo reģistri un citas vēstures liecības, kas var palīdzēt atrast ziņas par radiniekiem. Informāciju var meklēt, ievadot zināmos atslēgas vārdus, bet vēlams vietnē reģistrēties, lai būtu pieeja plašākam dokumentu klāstam. Daži citi interneta resursi, kuri var noderēt dzimtas pētniekiem: raduraksti.arhivi.lv, myheritage.com, familysearch.org, dzimta.lv.

Vīpē ar Egilu Tursu tikās vairāki iedzīvotāji, kuri jau sākuši sava ciltskoka veidošanu.

“Pagaidām ir izdevies izpētīt līdz 18. gadsimtam, un man ir savākti dati par aptuveni 400 cilvēkiem, bet ir arī ļoti daudz visādu caurumu, kur kaut kā pietrūkst, it īpaši jaunākie dati, kuri par 20. gadsimtu. Ir ļoti grūti tiem piekļūt datu aizsardzības dēļ,” stāsta Rēzeknes novada iedzīvotāja Karīna.

Arī datus par senākiem senčiem nav tik viegli atrast – par to pārliecinājusies arī Vīpes iedzīvotāja Inga: “Dzimšanas gadi var atšķirties tik ļoti – pat 10 gadu robežās. Ļoti ilgi meklēju savu vecvectēvu, kamēr beidzot atradu, bet tas tikai tāpēc, ka tautas skaitīšanā tie gadi norādīti pilnīgi nepareizi. Tāpēc bija ļoti ilgi jāmeklē. Līdz šim vecāko informāciju esmu atradusi par savu vecvecvectēvu – dzimis laikam 1824. gadā. Pa vienai līnijai es esmu atradusi diezgan tālu. Pat poļu valodā bija jāmeklē.”

Internetā var atrast arī citu cilvēku veidotos ciltskokus, kuri var noderēt. Tāpat daudzi savas dzimtas izpēti uztic kādam citam, piedāvājot atlīdzību. Tomēr Egils Turss uzsver, ka tas ir ļoti personisks process, ko vislabāk veikt katram pašam.

“Svešs cilvēks par tavējo neatradīs tik daudz, viņš kaut ko ātri atradīs. Viņš neraksies dziļāk, bet tu pats raksies, protams,” teic Egils Turss.

Dzimtas pētīšana prasa daudz pacietības un laika – ir cilvēki, kuri šim procesam velta vairākus gadu desmitus. Tomēr ieguvums ir neizsakāmi vērtīgs – izzinot savas dzimtas saknes, mēs iepazīstam ne vien savus senčus, bet arī paši sevi.

Sandra Paegļkalne