Līvānos prezentē grāmatu par Jersikas Visvaldi 1

Līvānu novada Centrālajā bibliotēkā izskanējis grāmatas “Jersikas Visvolds/Jaersikys Vysuvolds” atvēršanas pasākums. Rakstniece Elita Franciska Cimare radījusi poēmu par 13. gadsimta latgaļu valsts Jersikas ķēniņu Visvaldi, kurš valdīja Jersikas pilskalnā. Darbs ir īpašs ar to, ka saturs publicēts paralēli divās valodās – vienā atvēruma pusē latgaliski, otrā – latviešu literārās valodas formā. Elita poētiski aprakstījusi Jersikas Visvalža grūtāko dzīves periodu, kad pēc zaudējuma krustnešiem viņš bijis spiests kļūt par bīskapa Alberta vasali.

“Visa dzīvesziņa ir sakoncentrēta īsajā epizodē no vienas puses par to, kā krīt Jersika, bet no otras puses – kā viņi tomēr nepadodas. Sākums ir tur, kur visi domā – gals,” stāsta autore.

Elita Franciska Cimare arī iepriekš savā daiļradē ir pievērsusies Jersikas vēsturei. 2006. gadā tika izdots mītu romāns “Jersikas derība”. Autores ieguldījumu Jersikas vēstures izzināšanā augstu novērtē gan Līvānu novada, tostarp Jersikas pagasta iedzīvotāji, gan “Kroma kolna bruoliste” – biedrība, kas pēta Latgales senvēsturi un kultūru, un rīko dzīvās vēstures pasākumus.

“Darbs, kas ir ieguldīts pētniecībā, ņemot vairākus literatūras avotus, pieejamās hronikas un visu pārējo, apkopojot visu šajā grāmatā, tas ir fantastiski,” saka biedrības “Kroma kolna bruoliste” vadītājs Aleksandrs Lubāns. “Šis ir viens no tiem darbiem, kas atgādina, ka mums ir sava vēsture, mums ir savi varoņi, mums ir savi karaļi bijuši. Vienīgais karalis Latvijā, kas tik tiešām minēts kā karalis – tas ir Visvaldis.”

Jersikas Visvalža dzīvesgājums iedvesmojis autori noticēt savam spēkam un ļāvis saprast, ka beigas ir jauns sākums. Arī acu gaismas zaudēšanai ir sava gaišā maliņa, uzsver Elita.

“Kā jūs saprotat, es neko neredzu, bet tanī pat laikā man tā izrādījās milzīga iespēja, jo tik daudz brīva laika un iespējas domāt par dzīvi, par cilvēkiem man nekad līdz šim nav bijis. Mani interesē tās oglītes vēstures pelnos, kas tur turpina kvēlot,” stāsta Elita.

Seno latgaļu spēku caur muzikāliem priekšnesumiem klātesošajiem sniedza folkloras kopa “Speiga” no Ambeļiem.

Sandra Paegļkalne