Tapusi grāmata par Sēlijas šaursliežu dzelzceļu
Pievienots: 20.06.2022 17:43

rsz_2rsz_1gramatas_foto.jpg
Veicot Sēlijas šaursliežu dzelzceļa izpēti, tapusi grāmata “600 mm dzelzceļš Sēlijā Pirmā pasaules kara laikā – būvniecība, mērķi, ietekme”. Grāmatas autori ir vēsturnieki – militārās un dzelzceļa jomas pārzinātāji, ģeogrāfs – kartogrāfijas profesionālis un dzelzceļa industriālā mantojuma eksperts. Grāmatas atvēršanas pasākums notiks 30.jūnijā pulksten 17:00 Dzelzceļa muzejā. Līdz šim Latvijas šaursliežu dzelzceļiem veltītajos darbos lauku dzelzceļi aplūkoti samērā vispārīgi, koncentrējoties uz to būvniecības un ekspluatācijas sākuma posmu Pirmā pasaules kara laikā un uzreiz pēc tā. Arī 600 mm dzelzceļš Sēlijā vairāk bijis skatīts neliela apjoma darbos, bet šo dzelzceļu lietošana vispārējā pasažieru un kravu satiksmē, īpaši laikā pēc 1945.gada, līdz šim bija palikusi ārpus Rietumeiropas dzelzceļu vēstures pētnieku interešu loka, norāda kompānijā. "Latvijas dzelzceļš" pārstāvji atzīmē, ka sākotnēji, Pirmā pasaules kara laikā, 600 mm dzelzceļš Sēlijā tika radīts kā Vācijas armijas militāra infrastruktūra frontes apgādes vajadzībām, kokmateriālu un citu saimniecisku labumu izvešanai no okupētajām teritorijām, bet vēlākajos gados dažādu politisko režīmu laikā izmantots kā saimnieciska infrastruktūra. Pētnieku grupas mērķis bija ne vien izzināt šī dzelzceļa būvniecības gaitu, ekspluatācijas mērķus un ietekmi reģiona attīstībā, bet arī iegūt pēc iespējas precīzāku informāciju par dzelzceļa trašu izvietojumu dabā, izmantojot zemes virsmas aerolāzerskenēšanas jeb LiDAR (Light Detection and Ranging) datu kopumu. Monogrāfijas vajadzībām muzejos, bibliotēkās, arhīvos un pie privātkolekcionāriem tika uzmeklētas Pirmā pasaules kara laika fotogrāfijas, tāpat veikta dzelzceļa infrastruktūras fragmentu foto fiksācija dabā. Projekta zinātniskais redaktors ir Ēriks Jēkabsons, redaktore un korektore - Austra Celmiņa-Ķeirāne, tekstu tulkojumi angļu valodā - Māra Kokina, izdevuma dizains un makets - Kirils Kirasirovs, projekta vadītāja - Agnese Neija.

 

Raksts izdrukāts no: www.jekabpilslaiks.lv
Adrese: http://www.jekabpilslaiks.lv/?mod=1&op=out&id=32533