Jēkabpils ugunsdzēsēji atsvaidzina zināšanas par glābšanas darbiem uz ūdens
Pievienots: 09.06.2021 15:38

rsz_sizugunsdzesejumacibasfoto.jpg
Latvijā ir sākusies aktīva peldsezona. Ik gadu vasarā aktuāli ir drošības pasākumi, kas jāievēro, atpūšoties pie ūdenstilpēm. Diemžēl daudzos gadījumos tie netiek ievēroti, tādēļ cerētās atpūtas vietā nākas saukt glābējus. Ugunsdzēsēji regulāri uzlabo prasmes veikt glābšanas darbus uz ūdens, un nupat šādas mācības aizvadītas arī Jēkabpilī. Jēkabpils ugunsdzēsēji devās uz Daugavas krastu pie tilta, lai mācību laikā atsvaidzinātu zināšanas par glābšanas darbu veikšanu uz ūdens. Ik gadu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem nākas steigties palīgā cilvēkiem, kuri nokļuvuši nelaimē un slīkst. Pagājušā gada peldsezonā Jēkabpilī un tuvākajā apkārtnē glābēji no ūdenstilpēm izcēla divus bojāgājušos – viens bija noslīcis Radžu ūdenskrātuvē, otrs – Viesītes ezerā. Savukārt visā Latvijā aizvadītajā vasarā no ūdenstilpēm izcelti 49 noslīkušie. Līdzīga statistika arī par 2019.gadu, kad Jēkabpils apkārtnē noslīka divi cilvēki, bet visā Latvijā – 42 cilvēki. Mācību laikā ugunsdzēsējiem bija jātrenē prasmes glābt slīkstošu cilvēku, kuru tēloja kāds no dienesta pārstāvjiem. Tika izspēlētas dažādas situācijas, izmantojot motorlaivu un glābšanas dēli, tostarp arī paša glābēja apgāšanās un tālākā rīcība, lai krastā nogādātu gan cietušo, gan sevi. Vasaras mēnešos bieži gadās steigties palīgā arī cilvēkiem, kuru laiva ar straumi vai vēju ir aiznesta tālu prom no krasta. Tomēr visbiežāk palīdzība nepieciešama dzīvībai kritiskās situācijās. Nelaimes gadījumi uz ūdens notiek dažādu iemeslu dēļ, skaidro VUGD Zemgales reģiona brigādes Jēkabpils daļas vada komandieris Artūrs Dārziņš: “Visbiežākā kļūda ir alkohola lietošana pie ūdens, tāpat arī pārgalvība, savu spēju pārvērtēšana, jo ļoti daudziem cilvēkiem ir diezgan slikta peldēt prasme vai tās vispār nav. Vēl mēdz būt dažādas veselības problēmas, piemēram, uzreiz aukstā ūdenī ieskrienot, veidojas krampji un dažādas sirds problēmas.” Tāpat biežs traģēdiju cēlonis ir drošības instruktāžas neievērošana, piemēram, glābšanas vestes nelietošana vai pat tās neesamība. Ugunsdzēsēji uzsver, ka īpaši svarīgi tas ir bērniem, turklāt jāņem vērā, ka peldriņķi un roku riņķi nav uzskatāmi par drošības rīkiem. No noslīkšanas var pasargāt tikai pareizi uzvilkta drošības veste. “Uzroči un peldriņķi – tās vairāk ir rotaļlietas nevis glābšanas rīki,” skaidro Artūrs Dārziņš. “Tie ne vienmēr var nodrošināt bērna drošību. Pat tad, ja bērnam ir veste, vienmēr jāatceras, ka bērns jebkurā gadījumā ir jāpieskata.” Ikvienam atpūtniekam jāatceras, ka drošāk peldēšanai izvēlēties oficiālu peldvietu. Aizliegts lēkt ūdenī no tiltiem un citiem paaugstinājumiem, jo tā var gūt smagas traumas. Ja saulē esat pārkarsis, ūdenī jāieiet lēnām, lai izvairītos no straujas temperatūras maiņas. Tāpat nav vēlams doties peldēt vienatnē, jo tad līdzās nebūs citu cilvēku, kas spētu palīdzēt ekstremālā situācijā. Sandra Paegļkalne https://www.youtube.com/watch?v=QLXX0DLT55U

 

Raksts izdrukāts no: www.jekabpilslaiks.lv
Adrese: http://www.jekabpilslaiks.lv/?mod=1&op=out&id=30746