Zasas muižas teritorijā veikti arheoloģiskie izrakumi 0

Noslēgusies otrā arheoloģisko izrakumu kārta Zasas muižas kungu mājas vietā. Darbus prakses laikā veica septiņi Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes studenti un divi palīgi – entuziasti asociētā profesora, vēstures zinātņu doktora Andra Šnē un Latvijas vēstures institūta pētnieka, vēstures zinātņu doktora Rūdolfa Brūža vadībā.

Izrakumu mērķis bija turpināt atklāt jaunas liecības par ēkas būvvēsturi, iespējamo izskatu un dzīvi šeit pirms vairākiem gadu simtiem. Izrakumi pēc Jēkabpils novada pašvaldības pasūtījuma sākās 2023. gadā, atklājot ēkas pamatu ZR stūri, savukārt šogad plašāk tika aplūkota jau aptuveni puse ēkas pamatu. Pēc darbu veikšanas ierakumi tika aizbērti.

Vietējiem iedzīvotājiem pirms ierakumu aizbēršanas bija iespēja tikties ar arheologiem un uzzināt, kā veicies.

Darbu gaitā tika atsegti aptuveni 150 kvadrātmetri ēkas pamatu. Kultūrslāņa augšdaļa datējama ar 19. gadsimta beigām un 20. gadsimta sākumu. Vērojamas liecības par haotiskiem mēģinājumiem atjaunot muižas ēku, izmantojot nekvalitatīvus ķieģeļus. Ēkas lielākā un dziļākā pamatu daļa veidota no laukakmeņiem, iespējams, 17. gadsimta vidū, otrajā pusē, taču ir atsevišķi akmeņu krāvumi, kas varētu būt arī senāki un datējami ar muižas izveides pirmsākumiem.

Tāpat darbu gaitā tika atrastas arī senlietas, piemēram, sudraba kausiņš, bronzas uzpirkstenis, mazs gredzentiņš, krāsns podiņi no 18. un 19. gadsimta, Anglijā ražotu porcelāna trauku lauskas no 19. gadsimta otrās puses, monēta no 17. gadsimta vidus un Krievijas impērijas flotes admirāļa Alekseja Greiga bronzas skulptūra. Atradumi tiks nodoti Jēkabpils Vēstures muzejam.

Vadoties pēc atrastā, Zasas muiža bijusi ļoti ilgstoši apdzīvota. Domājams, ka tā bija uz laukakmens pamatiem celta koka ēka, jo ir pietiekami daudz dažādu ogļu slāņu, bet ļoti maz ķieģeļu. Domājams, ka ēkai bijis dakstiņu jumts, logi ar dažādiem svina ietvariem un podiņu krāsnis. Pēc ēkas pamatiem var saskatīt aptuveni septiņas telpas, kurās dzīvoja gan kungi, gan saimes ļaudis. Ļoti daudz neskaidrību joprojām ir par mūra rizolītu jeb tautā sauktajām "Zasas pils drupām", vai tas vispār bijušas daļa no kungu mājas un ar kādu laika periodu saistītas.

Arī šogad par veiktajiem atklājumiem tiks veikts padziļināts pētījums, kas tiks prezentēts iedzīvotājiem gada beigās.