Z/S “Kalves” tiek veikti starpkultūru izmēģinājumi 6

Jēkabpils novada zemnieku saimniecībā “Kalves” satikās 50 lauksaimnieki un agronomi, kuri kopā ar saimnieku Gundaru Kalvi devās novērtēt astoņus parauglaukus, kuros šobrīd notiek starpkultūru izmēģinājumi. Tika izzināts izmēģinājuma lauku vispārējais stāvoklis un augu attīstība. Tāpat Gundars dalījās ar savu starpkultūru audzēšanas pieredzi, novērojumiem un ieteikumiem, atbildot uz jautājumiem un uzklausot citu domubiedru viedokļus un padomus.

Starpkultūras darbojas kā uztvērējaugi, kas aug un turpina uzņemt augiem pieejamos barības elementus, kas palikuši augsnē pēc pamatkultūrauga novākšanas. Zemnieku saimniecība “Kalves” ir viena no trijām saimniecībām Latvijā, kur šāds pētījums šogad tiek veikts. Šāds pētījums tiek īstenots arī Dobeles un Liepājas pusē.

“Starpkultūras, sezonas, kā augi aug un ko var nokult, mainās arī pa novadiem un vēsturiskajiem reģioniem,” informē agronome un uzņēmuma “eAgronom” vadītāja Diāna Līva. “Ir interesanti pavērot, kā starpkultūras sējas termiņi un biomasas augšanas tempi ir vienā, kādi otrā, un lai mēs varētu salīdzināt atšķirības.”

Starpkultūru prakse pasaulē ir sena, bet Latvijā tā sāka kļūt populāra pēdējo divu gadu laikā. Tā ir viena no ilgtspējīgas lauksaimniecības praksēm, ko izmanto arvien vairāk lauksaimnieku, taču ir daudzi lauksaimnieki, kuri nav gatavi neko mainīt savās praksēs. Ar starpkultūru izmēģinājumiem ir iespējams kliedēt šaubas, samazināt augsnes apstrādi, un to audzēšana uzlabo augsni ilgtermiņā.

“Galvenais mērķis ir, lai augsne būtu noklāta, šie augi, kas fiksē elementus, neizskalotos un nepiesārņotu, piemēram, ūdenstilpes. Otra lieta, kas saimniekam ir interesanta, ir tā, ka mēs veidojam šo biomasu, augs paliek uz lauka un atstāj elementus, ko var izmantot galvenais augs – mēslojumu, kādu barības vielu,” stāsta Diāna Līva.

Gundars Kalve šādā izmēģinājumā piedalās pirmo gadu; viņš visas savas zināšanas gūst pašmācības ceļā, pats eksperimentējot un pētot norises dabā. Seminārā tika arī demonstrēts, kā starpkultūras tiek noguldītas ar veltņiem un veikta diskošana ar ruļļiem.

“Nākas konkurēt ar citiem saimniekiem, starpkultūra ir viens no veidiem, kā varētu ielabot augsni un uzlabot ražību, netērējot liekus līdzekļus,” teic Z/S “Kalves” īpašnieks Gundars Kalve. “Šo zaļo masu mēs pierullējam, ļaujam ziemā tai satrūdēt, un pavasarī uz šī lauka tiks sēti, visticamāk, kvieši vai kāda cita vasarāju kultūra, un šī zaļā masa būs satrūdējusi un veidos organiku.”

Septiņos parauglaukumos maisījumi tika iesēti 14. augustā. Savukārt vienā no tiem darbi norisinājās 24. jūlijā. Tajā iesēta vīķe, eļļas rutks un sinepes. Sākotnēji augi auga lēni, un saimnieks nobažījās, bet vienā brīdī tie saņēmušies un sāka augt pat pārāk strauji.

“Diezgan labi sanākuši visi maisījumi, bet vizuāli labi izskatās tie, kuriem ir lielāka tilpummasa un kuri nesīs lielāku organiku,” informē Gundars Kalve. “Tajā pašā laikā tie maisījumi, kuri sastāv vairāk no pākšveidīgajiem vai āboliņa, kas ir zemāki, droši vien rezultātu labāk parādīs fiziski pavasarī.”

Starpkultūru izmēģinājumi Z/S “Kalves” sniedz vērtīgas atziņas par augsnes kvalitātes uzlabošanu un resursu efektīvāku izmantošanu. Šo eksperimentu rezultāti var kalpot par pamatu diskusijām par ilgtspējīgas lauksaimniecības praksi Latvijā, kā arī rosināt citus lauksaimniekus apsvērt alternatīvas pieejas savā darbībā. Lai gan starpkultūru audzēšana ir jauna un arvien populārāka prakse, joprojām ir nepieciešams laiks un pieredze, lai pilnībā novērtētu tās potenciālu un izaicinājumus. Tādējādi šie pētījumi ne tikai bagātina zināšanas par augsnes apstrādi, bet arī veicina plašāku diskusiju par nākotnes lauksaimniecības iespējām.

Kate Katrīna Strode