Trīs gadi apvienotajā Jēkabpils novadā – ko domā iedzīvotāji? 2

Šā gada 1. jūlijā apritēja trīs gadi, kopš Latvijā tika īstenota administratīvi teritoriālā reforma. Pašvaldību skaits tika samazināts no 119 uz 43 vietvarām. Latvija tika iedalīta septiņu valstspilsētu pašvaldību teritorijās un 36 novadu pašvaldību teritorijās. Jēkabpils pilsēta tika apvienota ar apkārt esošajiem pieciem novadiem, izveidojot vienu – Jēkabpils novada pašvaldību.

Jau gadu pēc reformas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informēja, ka deputātu skaits ir samazinājies par 64 procentiem – no 1348 līdz 492, savukārt deputātu atlīdzībai nepieciešamie līdzekļi gada laikā samazinājušies par aptuveni 10 miljoniem eiro. Pēc budžeta ieņēmumiem atšķirība starp novadu lielākajiem un mazākajiem kopējiem budžeta ieņēmumiem gada laikā bija samazinājusies no 34 reizēm pirms reformas līdz sešām reizēm pēc reformas.

Tomēr Jēkabpils novada iedzīvotāju viedoklis nav viennozīmīgs. Daudzi uzsver, ka reforma nav pozitīvi ietekmējusi ielu un ceļu stāvokli.

“Ceļi mums ir diezgan sliktā stāvoklī,” saka jēkabpilietis Igors. “Ja lauku ceļos kaut ko iegulda, šeit ceļi ir katastrofāli. Vairāk vajag ceļos ieguldīt, es tā domāju.”

“Vietām ir sliktas ietves, bet pārējais – tā neko,” saka jēkabpiliete Zinaīda.

Iedzīvotāji uzsver, ka novadu apvienošanas rezultātā daudzi pakalpojumi un iespējas vairs nav pieejamas ciematos uz vietas.

“Viss jau vērsts uz to, lai optimizētu, lai būtu tālāk jābrauc, lai viss būtu pilsētā apvienots, bet vai tas ir labāk? Es nezinu,” saka Atašienes iedzīvotāja Rita.

“Ciematiem ir slikti – pastu likvidē... Es nezinu, kā cilvēki tur dzīvo,” saka jēkabpilietis Vitālijs.

“Mēs braucam no Salas uz pilsētu kārtot savas lietas, kuras nevaram nokārtot uz vietas. Ir šis tas pazudis, piemēram, Salā aptieka ir pazudusi,” saka Salas ciema iedzīvotāja Sandra.

Kādreizējā Krustpils novada iedzīvotāji sevi vairāk izjūt kā latgaliešus. Tagad viņi pauž viedokli, ka, dzīvojot Jēkabpils novadā, tiek vairāk uzsvērta sēliskā identitāte.

“Man liekas, ka iepriekš bija labāk, labāk patika Krustpils novads. Mēs bijām jau iedzīvojušies pa 10 gadiem. Mēs tomēr piederam pie Latgales teritorijas, bet tagad – Sēlija, Sēlija,” saka Atašienes iedzīvotāja Jolanta.

“Man nepatīk, ka apvienoja Krustpili ar Jēkabpili – labo krastu un kreiso krastu,” teic Atašienes iedzīvotājs Jānis.

Daļa Jēkabpils novadā dzīvojošo nesaskata administratīvi teritoriālās reformas priekšrocības.

“Kāds labums no tās reformas, ko tā maina? Viss palika pa vecam, ne viņi bērniem pieliek, ne viņi invalīdiem pieliek, ne viņi pensionāriem pieliek. Neko,” sašutumu pauž Kūku pagasta iedzīvotāja Tamāra.

“Tas pats – kā naudas nebija, tā nav,” lakoniska ir Mežāres iedzīvotāja Terēsa.

“Nekāda labuma neredzu, drīzāk, ka ir sliktāk,” saka jēkabpiliete Gunta.

“Man vispār negribas skatīties uz mūsu Latviju. Ko mēs darām ar viņu?” retoriski jautā Kūku iedzīvotāja Valentīna.

Nupat Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izsludināja Saeimā 13. jūnijā pieņemtos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz pievienot Varakļānu novadu Madonas novadam. Varakļānu novads bija vienīgā pašvaldība, kuras apvienošana ar kādu no kaimiņu novadiem bija palicis neatrisināts jautājums. Vienlaikus Rinkēviča viedoklis ir, ka likumdevējs darbu pie administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas un tās mērķu sasniegšanas vēl nav pabeidzis, jo nepieciešams pārliecināties, ka novadiem, kuros šobrīd nav reģionālas vai nacionālas nozīmes attīstības centru, piemēram, Jelgavas un Rēzeknes novadā, tiek sniegtas līdzvērtīgas attīstības iespējas.

Sandra Paegļkalne

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta “Trīs gadi apvienotajā Jēkabpils novadā – ko domā iedzīvotāji?” saturu atbild SIA “Vidusdaugavas televīzija”.

#SIF_MAF2024