Tilta pārbūve Zalves pagastā izmaksās teju miljonu 10

“Vietā, kur ir vien dažas mājas, pēc brīža ceļš beidzas, un ir alternatīva, valsts gatava ieguldīt miljonu,” šāds viedoklis tiek pausts Aizkraukles novada laikrakstā, komentējot nupat iesākto pārbūvi tiltam pār Zalvītes upi.

Zalves pagasta pakalpojumu centra vadītāja Dzintra Noreika stāsta, ka pagasta iedzīvotāju vidū ir izbrīns par tādu summu: “Pie vārda “miljons” mēs jebkurš ieklausāmies, aizdomājamies. Cits smejas – tilts būs ar zelta maliņām.”

Būvniecības izmaksas ir vairāk nekā 919 tūkstoši eiro, ieskaitot PVN. Ar projektu nesaistīts būvniecības speciālists pauž viedokli, ka summa tomēr ir adekvāta.

“Tā nav parasta tilta atjaunošana – vecais tilts tiek demontēts pilnībā, un tiks izbūvēts jauns tilts, tāpēc tās izmaksas ir daudz lielākas nekā vienkāršai atjaunošanai,” saka SIA “Jēkabpils PMK” būvdarbu vadītājs Jānis Dimants (Jēkabpils reģionālā partija).

Apskatot iepirkumus par citu tiltu pārbūvi Latvijā, izmaksas ir līdzīgas vai vēl lielākas nekā Zalvītes upes tiltam. Tomēr jāņem vērā, ka katram tiltam ir atšķirīga situācija, no kuras atkarīgs arī būvdarbu apjoms un izmaksas.

Darbu pasūtītājs – “Latvijas Valsts ceļi” informē, ka šajā gadījumā nepietiktu ar vienkāršotu atjaunošanu, jo 1989. gadā celtais tilts ir sliktā tehniskā stāvoklī.

“Neveicot pārbūvi, tilts būtu jāslēdz un iedzīvotājiem nebūtu iespējas tajā vietā šķērsot upi,” e-pastā norāda “Latvijas Valsts ceļi”.

Netālu atrodas Vērtūžu ciems. Tā iedzīvotājiem tilts ir tuvākais ceļš uz šoseju, kas ved uz novada centru – Aizkraukli.

“Ja šī tilta nav un mums vajag uz Aizkraukles pusi, tad jāmēro aptuveni septiņi lieki kilometri katru reizi,” stāsta Vērtūžu ciema iedzīvotājs Staņislavs.

Apkārtceļš ir ar grants segumu, kas bieži vien ir sliktā stāvoklī, tādēļ iedzīvotāji to izvēlas nelabprāt. Tilts ir svarīgs arī saistībā ar netālu esošo Sēlijas militāro poligonu.

“Iespējams, arī poligonam šis ir viens no stratēģiskiem objektiem, tāpēc ka, ja kaut kas notiek ar vienu tiltu, kas ir Zalvē, tad šis ir vēl viens variants,” savu viedokli pauž Neretas apvienības pārvaldes vadītājs Juris Gorbačovs.

Netālu atrodas zemnieku saimniecība, kuras teritoriju regulāri skar plūdi, jo esošajam tiltam ir slikta ūdens caurtece.

“Lielo palu laikā visa šī teritorija principā paiet zem ūdens. Veidojas pudeles kakla efekts pie šī tilta, ir ūdens sastrēgums,” stāsta zemnieku saimniecības “Kalna Pālēni” īpašnieks Eduards Līcis.

Darbi jāpabeidz līdz šā gada rudenim, un lauksaimnieks cer, ka ieguvums būs ne tikai ērtāka pārvietošanās, bet arī sausāka apkārtējā teritorija.

Sandra Paegļkalne