Tauta ziņo: Salas mežā piemineklis ar sirpi un āmuru 32

Kādam jēkabpilietim pastaiga ar suni pa Jēkabpils novada Salas pagasta mežiem beigusies ar negaidītu atklājumu. Netālu no vēsturiskā laukakmeņu bruģa ceļa, kas atrodas starp Jēkabpili un Salu, koku pakājē stāv piemineklis, kura stūrī iegravēts sirpis un āmurs. Uz monumenta ir uzraksts: “Šeit 1941. gada 10. septembrī fašisti zvēriski noslepkavoja 67 padomju aktīvistus.”

Aculiecinieks raksta: “Man bija pārsteigums, ieraugot šādu pieminekli, turklāt ar padomju varas simboliku. Kādam būtu jānoskaidro šī vides objekta vēsture un turpmākais liktenis.”

Ņemot vērā, ka uz pieminekļa ir izdegušas sveces, bet pakājē novietoti ziedi, sākumā šķita, ka informāciju varēs sniegt vietējie iedzīvotāji un vēstures entuziasti, tomēr aptaujājot potenciālos zinātājus, neko neizdevās noskaidrot. Vienīgi novadpētnieks Oļģerts Stalidzāns piekrita izteikt savu viedokli, balstoties uz zināšanām par notikumiem Atašienes apkārtnē.

“Visādi cilvēki, visādi varianti, bet pārsvarā tā bija atriebība uz 1941. gada represijām. Piemēram, Atašienē tas bija stipri izteikti – pašrocīga izrēķināšanās ar pretēju uzskatu paudējiem,” saka Oļģerts Stalidzāns.

Visizsmeļošāko informāciju par Klāvānu silā esošo pieminekli sniedza Jēkabpils Vēstures muzejs, kura darbinieki atrada vairākas rakstiskas liecības.

Laikrakstā “Padomju Jaunatne”, vienā no 1945. gada numuriem, ir publikācija, kurā pausts šāds teksts: “Jaunajā mežā pie Pelītes upes klusi ap vientuļo kapa kopu šalc dzimtenes priedes. Šai vietā 1941. gada septembrī neģēļi un viņu rokas puiši (..) noslepkavoja 67 mierīgos Jēkabpils iedzīvotājus.”

Tālāk publicēts jēkabpilietes Tamāras Lichoninas stāsts, kurā ietverti arī vairāki personu vārdi un uzvārdi. Pilns raksts pieejams ŠEIT.

Savukārt laikrakstā “Padomju Daugava” – 1968. gada 14. septembra numurā ir raksts, kurā teikts šādi: “Padomju patriotu bojā ejas 27. gadadienā par līdzekļiem, ko savākuši Jēkabpils 1. vidusskolas audzēkņi, Ābeļu sovhoza un Biržu kolhoza ļaudis, viņiem uzcelts piemineklis.”

No šī raksta var secināt, ka piemineklis tika atklāts 1968. gadā.

Viens no laikraksta “Padomju Daugava” 1971. gada numuriem liecina, ka cilvēki 70. gados Klāvānu silā rīkoja upuru godināšanas pasākumus. Pilns raksts pieejams ŠEIT.

Par to, ka pieminekļa atrašanās vietā vairs nav apbedījumu, liecina 2003. gadā tapušais dokuments, ko parakstījis Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Jēkabpils rajona galvenais valsts inspektors Jānis Amats.

Šajā vēstures liecībā teikts: “Pārapbedīti pēc ekshumācijas Jēkabpils pilsētas Brāļu kapos Zaļā ielā. Uzvārdi apzīmēti divās plāksnēs granīta.”

Lai gan dokumentā minēts, ka viena plāksne ar uzvārdiem atrodas pieminekļa labajā pusē, otra – kreisajā pusē, pie monumenta šādas plāksnes neatrodam. Savukārt dabā pārliecināmies, ka vismaz daļa no tiem, kas 1941. gada 10. septembrī tika nogalināti Klāvānu silā un kas minēti 2003. gada sarakstā, tiešām atdusas Jēkabpils kapsētā – Brāļu kapos.

Pēdējo gadu laikā Latvijas teritorijā tiek demontēti vides objekti ar padomju varas simboliku. Arī likumā “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā” 3. pantā teikts, ka publiskajā ārtelpā aizliegts eksponēt pieminekļus un citus objektus, kas izvietoti Latvijas teritorijā kopš 1940. gada un atbilst vismaz vienam no trim kritērijiem, tostarp – ietver padomju varas vai nacisma simbolus.

Tomēr jāuzsver, ka vienlaikus 2. pants vēsta, ka likums neattiecas uz tiem pieminekļiem un citiem veidojumiem, kuri atrodas padomju vai nacistiskā terora upuru piemiņas vietās.

Kadastra dati liecina, ka piemineklis atrodas “Latvijas valsts meži” īpašumā. Uzņēmums neveic pieminekļa apsaimniekošanu.

“Par pieminekļa esamību mūsu apsaimniekojamos mežos, protams, mēs zinājām,” saka “Latvijas valsts meži” Dienvidlatgales reģiona Mežkopības vadītājs Aldonis Utināns. “Mēs to atzīmējām savās datu bāzēs kā punktveida objektu, lai, pildot savus saimnieciskos darbus, viņš netiktu kaut kā nejauši iznīcināts. Tādu pieminekļu nojaukšanu vai utilizāciju būtu jārisina kaut kur augstāk – pagastu pārvaldēs, novadu pārvaldēs.”

Aptaujātā Jēkabpils novada domes vadība neko nezināja par Klāvānu silā esošo piemiņas vietu un pagaidām nezina arī, ko ar to iesākt.

Sandra Paegļkalne

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta “Tauta ziņo: Salas mežā piemineklis ar sirpi un āmuru” saturu atbild SIA “Vidusdaugavas televīzija”.

#SIF_MAF2024