Tā ir ņirgāšanās – iedzīvotāji sašutuši par veloceliņu no Jēkabpils uz Spuņģēniem 32

No Jēkabpils pilsētas uz Spuņģēnu ciemu gar šoseju ved nesen izbūvēts veloceliņš, bet gaidītā komforta vietā iedzīvotāji izjūt neērtības. Celiņa asfaltā ir plaisas, savukārt vienu posmu klāj ūdens ikreiz pēc tam, kad nolijis lietus.

“Braucu vienmēr brīvdienās ciemos pie saviem draugiem, ar velosipēdiem mēs te vizināmies. Zāle aug!” savu sašutumu pauž veloceliņa lietotājs Raivis. “Kur tas ir redzēts? Tas nekur nav redzēts, ka trotuāram caur asfaltu zāle aug! Tā ir ņirgāšanās, tā ir vienkārši ņirgāšanās! Ja būtu normāls asfalts uzklāts – pabieza kārta un ja pamats būtu kārtīgi noblietēts, tas neplaisātu.”

Veloceliņa izbūvi pēc pašvaldības pasūtījuma veica SIA “Ošukalns” par līgumcenu – vairāk nekā 527,6 tūkstoši eiro, un objekts tika nodots ekspluatācijā pirms diviem gadiem. Jēkabpils novada pašvaldībā skaidro, ka veloceliņš ir apsekots un defekti ir fiksēti divos posmos – viens ir pie Jēkabpils robežas, otrs – Spuņģēnos.

“Asfalta biezumi bija atbilstoši projekta nosacījumiem. Ja būtu biezums par mazu vai nepareizi kaut kas izbūvēts, noteikti veloceliņš būtu saplaisājis daudz vairāk vietās, bet šeit ir nelieli posmiņi,” stāsta Jēkabpils novada pašvaldības Infrastruktūras apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Ainārs Skromāns. “Domāju – būvnieks tos novērsīs. Esam nosūtījuši būvniekam vēstuli un apsekošanas aktu, atbilstoši līgumam un garantijas nosacījumiem būvniekam tas būtu jānovērš, jo veloceliņš ir uzbūvēts un nodots 2022. gadā. Atbilstoši līgumam veloceliņam ir trīs gadu garantija.”

SIA “Ošukalns” nesaskata savas kļūdas būvdarbu procesā, tādēļ vēl nav zināms, vai uzņēmumā piekritīs veikt garantijas remontu.

Uzņēmuma kvalitātes inženieris Andris Kusiņš uzsver, ka defektu cēloņi meklējami citur – Spuņģēnu posmā vainīgi varētu būt koki: “Ir redzams, ka defekti tur ir saistīti ar tuvumā augošo koku sakņu sistēmu, kas, acīmredzot, ir izaugusi konstrukcijā zem veloceliņa asfalta. Kas attiecas uz pilsētas galu, tad šie defekti radās jau diezgan sen. Tie ir radušies, tīrot sniegu ar neatbilstošu tehniku. Tas nav jauns defekts, un pašvaldība par to ir bijusi informēta jau ļoti sen.”

Sarunas starp pašvaldību un SIA “Ošukalns” turpināsies, lai vienotos, kurš un par kādiem līdzekļiem veiks bojājumu labošanu. Savukārt saistībā ar lietus ūdens novadīšanu vietvarai jau ir padomā viens risinājums.

“Problēma ir tajā, ka privātā zemesgabalā laika gaitā ir sabojājusies meliorācijas sistēma. Pašvaldība privātu meliorācijas sistēmu nevar salabot un iztīrīt, tā ir īpašnieka atbildība, bet, lai pasargātu savu būvi un novadītu ūdeņus gar veloceliņu, pašvaldība ir atradusi risinājumu drenāžas pārbūvei. Savācot tos ūdeņus, kas ir gar pašu celiņu, mēs tos novadīsim uz citu drenāžas sistēmu, kas ir pāri ceļam,” skaidro Ainārs Skromāns.

Ūdens novadīšanas sistēmai, kas vestu zem autoceļa uz pretējo pusi, šobrīd tiek izstrādāta tehniskā dokumentācija. Būvdarbi varētu sākties nākamā gada pavasarī, jo projekts vēl ir jāsaskaņo ar teritorijā esošo inženierkomunikāciju turētājiem.

Sandra Paegļkalne

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta “Tā ir ņirgāšanās – iedzīvotāji sašutuši par veloceliņu no Jēkabpils uz Spuņģēniem” saturu atbild SIA “Vidusdaugavas televīzija”.

#SIF_MAF2024