Stendera parkā top akadēmiķim Jānim Stradiņam veltīts skulpturālais ansamblis 24

Valsts prezidents Egils Levits un Andra Levite apmeklēja Stendera parku Jēkabpils novadā, lai piedalītos laika kapsulas iemūrēšanas pasākumā. Vietā, kur agrāk ir atradusies Stendera mācītājmuižas ēka, top skulpturālais ansamblis “Gaismas vārti”, kas veltīts akadēmiķim Jānim Stradiņam. Ideja par šādu vietu radās Jāņa Stradiņa dēlam Pēterim Stradiņam, kurš uzsver, ka vides objekts simbolizēs Sēliju un visas Latvijas gara gaismu – izglītību, zinātni, kultūru un valstiskumu, tāpēc par objekta atrašanās vietu izvēlēta tieši Vecā Stendera pēdējā dzīvesvieta.

“Šī vieta ir ļoti būtiska Latvijai un Latvijas kā valsts izveidošanai, jo tieši Vecais Stenders bija viens no tiem, kas ar savu Bildu Ābici un Augstas gudrības grāmatu veicināja latviešu izglītošanu,” skaidro Stendera biedrības valdes loceklis Pēteris Stradiņš. “Mans tēvs, lai arī viņš bija tīrs rīdzinieks, ļoti augstu vērtēja savas sēļu saknes. Pie pirmās Atmodas, 90-to gadu sākumā, viņš aktīvi iesaistījās kustībā par Sēlijas kā kultūrtelpas izveidošanu. Es tiešām ļoti esmu pateicīgs esošajam Valsts prezidentam Egilam Levitam, jo tieši viņa iniciatīva bija šis kultūrvēsturisko zemju likums. Tāpēc es priecājos, ka tieši viņš šodien šeit ir klāt un piedalās laika kapsulas iemūrēšanā.”

Laika kapsulā tika ievietots visu iesaistīto pušu parakstīts vēstījums, Jēkabpils novada pašvaldības un Aizkraukles novada pašvaldības izdevumu jaunākie numuri, Latvijas Bankas kolekcijas monēta, kas veltīta Vecajam Stenderam, kā arī 50 un 20 centu monētas. Kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm tika ievietota objekta pamatos un iemūrēta.

“Es Jāni Stradiņu pazinu,” stāsta Valsts prezidents Egils Levits. “Mēs bieži tikāmies gandrīz 30 gadu garumā. Jānis Stradiņš bija ļoti unikāla personība Latvijas vēsturē. Manuprāt, tas, ko viņš izdarījis, ir pamats mūsu zināšanām par mūsu novadiem, par mūsu tautu, nāciju un valsti. Un šis veidojums būs kā tāda pārdomu vieta, kur varēs pārdomāt gan par Jāni Stradiņu, gan vispār par Latviju un pasauli.”

Vides objekts “Gaismas vārti” sastāv no liela Latvijas laukakmens, ko četrās daļās sašķēlusi gaisma, ko simbolizē vidū novietotā granīta kolonna, kas atvesta no Spānijas. Katra akmens daļa sver no 12 līdz 15 tonnām. Skulptūru izveide prasījusi divus gadus, un tās veidojis tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs.

“Šī gaisma, kas bija akmenī, tā cēlās un atvēra šo akmeni uz četrām debespusēm, veidojot ceļu, kas aiziet pa Latviju un tālāk pasaulē,” stāsta tēlnieks. “Četras akmens daļas, kuras atvērušās, ir kā vārti. Tās simbolizē gan četras gadskārtas, gan četrus cilvēka mūža posmus – bērnību, jaunību, briedumu, vecumu, gan daudz ko citu. Tā kļūst par tādu pārdomu vietu, uz kurieni atbraukt, ieiet šajos akmeņos un domāt.”

Objekts vēl nav pilnībā pabeigts. Vēl priekšā bruģēšanas un labiekārtošanas darbi. Skulpturālā ansambļa “Gaismas vārti” svinīgā atklāšana paredzēta šā gada rudenī.

Sandra Paegļkalne