Salas kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība meklē izaugsmes iespējas 4

Latvijā kopumā darbojas 22 kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, kuras pilda līdzīgu funkciju kā bankas. Jēkabpils novadā darbojas viena – Salas kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība, kura dibināta 2001. gadā, un tās darbības teritorija aptver Salas un Sēlpils pagastu. Šobrīd sabiedrība strādā ar zaudējumiem, tādēļ tai ir divi iespējamie likteņi – paplašināties vai izbeigt savu darbību. Salas sabiedrība nav vienīgā, kas saskaras ar grūtībām – kopš 2020. gada Latvijā likvidētas jau 14 krājaizdevu sabiedrības.

“Pēdējo piecu gadu laikā diezgan strauji krājaizdevu sabiedrības atsauc savas licences,” saka Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. “Viņas vairs nejūt sevī to vilkmi.”

“Organizāciju likvidēt ir ļoti vienkārši, bet tomēr šeit ilgtermiņā ir ieguldīts liels darbs,” stāsta Salas Kooperatīvā krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāja Ligita Kadžule. “Dotajā brīdī mēs varam izsniegt 2500 eiro aizņēmumu, bet pamatkapitālam palielinoties, arī summa palielināsies. Mēs kādreiz esam izsnieguši arī piecus tūkstošus.”

Pašlaik Salas krājaizdevu sabiedrībā darbojas teju 300 biedru – gan seniori, gan jaunieši. Lai paplašinātu darbību un piesaistītu jaunus biedrus, pārstāvji devās uz Viesīti, kur informēja pilsētas un pagasta iedzīvotājus par iespējām pievienoties sabiedrībai.

“Reizēm gadās, ka vajag lielāku naudu, kad nepieciešams kaut ko nopirkt,” teic Jolanta no Viesītes. “Tā būtu lieliska iespēja, ja būtu lielāka nauda, ko varētu ieguldīt.”

“Es domāju, ka man tāda vajadzība nav bijusi. Bet es uzskatu, ka jaunākiem cilvēkiem tas būtu noderīgi, lai varētu uzsākt dzīvi,” saka viesītietis Juris.

Krājaizdevu sabiedrību klienti uzsver, ka šis risinājums bieži ir ērtāks un vienkāršāks nekā sadarbība ar lielajām bankām.

“Ļoti daudz ņem dzīvokļa remontam, mājas jumta nomaiņai, mūzikas instrumentu iegādei, dārgu zāļu iegādei un automašīnu iegādei,” atklāj Ligita Kadžule. “Dažādi gadījumi ir bijuši. Ir seniori, kuri ir ņēmuši pat 150 eiro.”

Santa Purgaile norāda, ka šīm sabiedrībām ir potenciāls kļūt par konkurentiem gan bankām, gan ātrajiem kredītdevējiem, īpaši reģionos. Tādēļ šobrīd tiek aktīvi strādāts, lai padarītu šīs sabiedrības pieejamākas un veicinātu to attīstību.

“Mēs kopā ar Finanšu ministriju jau ilgstoši strādājam, lai krājaizdevu sabiedrības varētu attīstīties,” informē Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. “Ir divi galvenie soļi – atļaut krājaizdevu sabiedrībām kreditēt juridiskas personas. Otrs solis ir veidot vidi, kur varēs izveidot centrālās krājaizdevu sabiedrības, un šīs esošās krājaizdevu sabiedrības varēs apvienoties.”

Krājaizdevu pirmsākumi Latvijā meklējami jau 19. gadsimtā, bet uzplaukums piedzīvots 1930. gadā, kad aizdevumu apjoms sasniedza 94,2 miljonus latu.

Kate Katrīna Strode