Rudzātu vidusskolas absolventi dibina stipendiju skolas jauniešiem 0

Rudzātu vidusskolā klātienē šobrīd mācās 103 skolēni, no kuriem 24 ir 10. līdz 12.klašu audzēkņi. Atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas finansēšanas modelim tas ir nepietiekams skaits, lai izglītības iestāde varētu pastāvēt kā vidusskola. Tādēļ Līvānu novada pašvaldība plāno skolu reorganizēt, to pārveidojot par pamatskolu.

“Man tas ļoti nepatīk, jo es biju plānojusi, ka līdz 12.klasei palikšu te,” stāsta 9.klases skolniece Luīze. “Man ir ļoti labi, jo pie mājām ir skola. Tagad plāni ir mainījušies. Bēdīgi.”

“Man arī bija doma palikt šeit mācīties vidusskolā, jo skola nav tālu no manām mājām. Tagad viss ir daudz citādāk, ir jādomā, kur tālāk iet mācīties,” piebilst 9.klases audzēkne Paula.

“Spriežot pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pašreizējās nostādnes, skolas laukos vispār nav vajadzīgas, jo, tiklīdz nolikvidē vidusskolas posmu, tā pārējie mazie bērni arī dodas projām – ar vecākiem, brāļiem un māsām aiziet prom uz pilsētu,” savu viedokli pauž Rudzātu vidusskolas matemātikas skolotāja Veneranda Spriņģe. “Ļoti bēdīgi, ka lauki tiek iztukšoti un mūsu viedais ciems pārvērtīsies par tukšo ciemu.”

Nedaudz pozitīvisma šajā trauksmainajā laikā izglītības iestādes kolektīvam devusi ziņa, ka pieci Rudzātu vidusskolas absolventi – Jānis Bruģis, Ričards Grigonis, Agris Meinards Prikuls, Roberts Groza un Nadežda Groza, kuri ir Vītolu fonda bijušie stipendiāti, ir nodibinājuši stipendiju Rudzātu vidusskolas jauniešiem. Stipendija ir domāta tieši vidusskolas posma audzēkņiem.

Pirmās stipendijas tiks piešķirtas februārī par mācību sasniegumiem aizvadītajā semestrī. No februāra līdz jūnijam ik mēnesi 10.klases centīgākais skolēns saņems 50 eiro, 11.klases skolēns – 60 eiro, bet 12.klases skolēns – 70 eiro lielu stipendiju.

Stipendijas idejas autors Jānis Bruģis stāsta, ka viņam patīk palīdzēt cilvēkiem un viņš ļoti vēlējies palīdzēt arī savas skolas jauniešiem: “Ļoti daudzi jaunieši domā, ka viņi nevar iet mācīties, ka viņi dzīvē neko nevar sasniegt un viņi ir nolemti palikt laukos. Stipendijas galvenā pamatdoma ir tāda – ja tu mācies, ja tu investē sevī, tu noteikti vari sasniegt daudz. Tas bija arī tāds kā žests no mūsu puses, ka savējie savējos atbalsta un laukos vidusskolas ir nepieciešamas.”

“Ļoti žēl, ka pašreiz tā stipendija liekas kā aizejošā vilcienā, jo ir skolas reforma, kas nāks,” saka Rudzātu vidusskolas direktore Valentīna Vaivode. “Mēs vēl visi ļoti ceram, ka varbūt līdz septembrim kaut kas mainās, jo, ja runājam par kvalitāti, tad es domāju, ka mēs esam pierādījuši, ka kvalitāte mums ir. Es tikko pārskatīju pagājušā mācību gada centralizētos eksāmenus. 9.klasei klātienē angļu valodā vidējais rādītājs klasē bija 80 procenti, kad valstī bija tikai pie 67 procentiem. Un tad, kad bija lielā brēka par matemātiku, mums matemātikā bija 62 procenti, bet valstī – tikai 51 procents.”

Valstī bieži dzirdētās runas par to, ka lauku skolās nevarot iegūt pietiekami kvalitatīvu izglītību, pedagogus aizvaino. Rudzātu vidusskolas jauniešu sasniegumi eksāmenos un mācību priekšmetu olimpiādēs apliecina, ka arī lauku vidusskolas spēj sagatavot izcilus skolēnus.

“Kāpēc neviens negrib aprēķināt, cik daudz naudas pilsētas skolu vecāki atdod privātskolotājiem?” šādu jautājumu uzdod Rudzātu vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Lilita Rudzāte. “Izpētiet, lūdzu, žurnālisti! Un paprasiet lauku skolai, cik no ģimenes budžeta atdod privātskolotājiem! Un tad paskatīsimies. Ja izrādīsies, ka tiešām lauku bērni dzīvo tikai no privātskolotāju žēlastības un es kā skolotāja nevienu neesmu iemācījusi, tad veriet mūs ciet, tad tiešām mēs neesam vajadzīgi!”

Ņemot vērā, ka skolas nākotne ir neskaidra, absolventi ir nolēmuši jauno stipendiju nodrošināt arī tad, ja Rudzātu skolā vairs nebūs vidusskolas klašu. Tādā gadījumā stipendijas saņemtu Rudzātu jaunieši, kuri vidējo izglītību apgūst citās skolās, bet kuri iepriekš ir mācījušies Rudzātu vidusskolā. Absolventu apņēmība ir vēl viens piemērs tam, cik daudz var paveikt cilvēki, kuri izglītību ieguvuši lauku skolā.

Sandra Paegļkalne