Rudens klāt, bet Jēkabpils aizsargdambī joprojām caurumi 13

Iedzīvotāji pauž satraukumu par Daugavas aizsargdambja būvdarbu norisi Jēkabpilī. Sākušies rudenīgi laikapstākļi, bet vairākos posmos dambis joprojām ir norakts. Caurumi izveidoti, lai izbūvētu pretplūdu sistēmas. Viena no vērienīgākajām paredzēta Viestura ielas galā, bet tur darbus šobrīd ir apturējusi Valsts darba inspekcija.

“Rūpējoties par darbinieku drošību, viņiem liekas, ka nepietiek ar būvprojekta risinājumiem, ka vajag citu risinājumu – pastiprinošās sienas, lai būvbedres nogāze nenogrūtu,” darba inspekcijas iejaukšanās iemeslu skaidro Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars.

Papildu stiprinājumu izveidei būs nepieciešamas aptuveni divas nedēļas, skaidro pašvaldībā. No kopumā piecām pretplūdu sistēmām šobrīd noslēgumam tuvojas darbi divās – pie Strūves parka un pie Bebru mikrorajona. Būvuzņēmējs SIA “Jēkabpils PMK” aicina iedzīvotājus neuztraukties, jo sūkņu staciju vietas līdz ziemas sezonai tiks aizbērtas.

“Šīs pārrautās vietas visas pilnībā plānojam aizbērt oktobra beigās vai novembra sākumā,” stāsta SIA “Jēkabpils PMK” būvdarbu vadītājs Jānis Dimants. “Gribu nomierināt cilvēkus – ūdens līmenis tiek monitorēts katru dienu. Uz šodienu tas ir 1,87 metri virs bāzes stacijas atzīmes. Ja gadījumā notiks brīnumi un tas pēkšņi sāks kāpt, tad mēs aizbērsim tās vietas nekavējoties, bet pašlaik plānā tas ir oktobra beigās.”

Arī Jēkabpils novada pašvaldība aicina neuztraukties par dambja izturību, jo būvdarbu laikā tā tiek palielināta nevis samazināta.

“Veicot būvdarbus slapjajā nogāzē, dambja ķermenis tiek stiprināts. Tā noturība tiek palielināta ar katru uzbērtā vai ieklātā materiāla kravu un kārtu,” uzsver Kārlis Stars.

Lai gan sabiedrībā izskan runas, ka darbi norit gausi un vietām vispār nekas nenotiek, būvnieks to noliedz, uzsverot, ka ik dienu objektā ir aptuveni 70 līdz 80 cilvēki, turklāt daļa no viņiem ir ārzemju strādnieki. Darbinieki neatrodas visi vienuviet, viņi ir izkaisīti piecu kilometru garā būvdarbu zonā.

“Darbi pašlaik nekavējas, tiek intensīvi strādāts arī pie visiem zemes darbiem, kas varbūt vizuāli rada tādu iespaidu, ka pēc šiem darbiem nekas nav mainījies, tāpēc varbūt cilvēkiem rodas maldīgs iespaids, ka nekas nav noticis. Taču zem zemes tiek ieguldīts daudz resursu, daudz betona un daudz enerģijas,” uzsver Jānis Dimants.

Kārlis Stars komentē ārvalstu strādnieku iesaisti: “Tā kā Latvijā būvniecības nozarē trūkst kvalificēta darbaspēka, jau vairākus gadus būvobjektos strādā ārvalstu darbinieki, un Jēkabpils pilsētas aizsargdambis nav izņēmums. Viesstrādnieku īpatsvars šobrīd objektā nav lielāks par pieciem procentiem. Lielāko darbinieku īpatsvaru – aptuveni 80 procentus no kopskaita veido Jēkabpils novada iedzīvotāji, tādēļ viesstrādnieku apjoms ir niecīgs. Bažām par būvdarbu kvalitāti nav pamata.”

SIA “Jēkabpils PMK” plāno paspēt līdz ziemas sezonai dambja nogāžu stiprināšanas darbus visās kritiskajās vietās, tāpat paredzēts, ka uz ziemu visā dambja garumā būs ieklāts bentonītmāla paklājs. Atgādinām, ka Daugavas aizsargdambja būvdarbu līgums ir dārgākais Jēkabpils vēsturē. Līgumcena ir vairāk nekā 16,9 miljoni eiro, ko finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, valsts un pašvaldība.

Sandra Paegļkalne

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta “Rudens klāt, bet Jēkabpils aizsargdambī joprojām caurumi” saturu atbild SIA “Vidusdaugavas televīzija”.

#SIF_MAF2024