Notiek ekspedīcija uz Neretas meteorīta krišanas vietām 0

Deviņus kilometrus garajā ekspedīcijā no Neretas novadpētniecības muzeja uz Neretas meteorīta (starptautiskais apzīmējums – Nerft) krišanas vietām devās vairāki desmiti dalībnieku. Pirms 160 gadiem – 1864.gada 12.aprīlī netālu no Neretas nokrita divas meteorīta daļas, un šo nozīmīgo notikumu vēlējās izzināt gan pieaugušie, gan bērni. Pārgājienā piedalījās arī astronoms un Meteorītu muzeja vadītājs Kārlis Bērziņš, kurš, izmantojot gan tagadējās, gan vecās kartes un plānus, mēģināja noteikt meteorīta fragmentu nokrišanas koordinātas. Savukārt cerībā atrast vēl kādu meteorīta fragmentiņu, meklējumos tika izmantots metāla detektors.

“Varbūtība kaut ko atrast pēc 160 gadiem ir gandrīz tuvu nullei, bet tai pat laikā mēs ļoti labi zinām, ka, meteorītam lidojot atmosfērā, tas sasprāga gabalos,” skaidro Kārlis Bērziņš. “Nokrita divi lieli gabali, bet tie nebija vienīgie. Nobira vēl mazāki fragmentiņi diezgan lielā – vairāku kvadrātkilometru plašā teritorijā. Tie noteikti šeit vēl kaut kur ir iekšā augsnē. Tāpēc līdzi ir metāla detektors.”

Meteorīta daļiņas ekspedīcijas laikā gan neizdevās atrast, bet, izmantojot kartes un plānus, ar dažu simtu metru precizitāti tika noteiktas vietas, kur nokrituši divi lielie Neretas meteorīta gabali. Viena lokācija ir Neretas pagastā – netālu no “Svajānu” un “Jaunceriņu” mājām. Šobrīd tur ir lauksaimniecības zeme.

“Zeme šeit ir mīksta, un tas akmens ietriecās apmēram pēdu dziļumā – tie ir kādi 20-30 centimetri,” skaidro astronoms. “Neretas meteorītam ir divi fragmenti: viens šeit, viens tur – apmēram 700 metrus uz dienvidiem no šīs vietas. Abi ietriecās nelielā dziļumā. Abi bija apmēram piecus kilogramus lieli. Viens drusku mazāks, viens drusku lielāks. Kopā vairāk nekā 10 kilogrami šī materiāla tika savākti.”

Vietējie iedzīvotāji par meteorīta krišanu zina jau kopš bērnības. Arī “Jaunceriņu” māju saimniece Vita Freija: “No sākta gala mūsu vecvecāki stāstīja, ka te tas meteorīts ir kritis un ka Pigu saimnieks ecējot ir visu piefiksējis. Tagad viss ir izcirsts, ir mainījies reljefs un viss pārējais, bet apmēram ap šo vietu vecie cilvēki teica. Bērnībā meklēt to vietu pat prātā nebija. Tas nebija nekas īpašs.”

Viens neliels Neretas meteorīta fragmentiņš ir Meteorītu muzeja kolekcijā, un muzeja vadītājs bija to atvedis parādīt pārgājiena dalībniekiem. Neretas meteorīts ir akmens hondrīts, kas cēlies Saules sistēmas pirmsākumos, tādēļ tā vecums varētu būt vairāk nekā 4,5 miljardi gadu. Kosmiskā akmens sastāvā ir galvenokārt olivīns un meteorītu dzelzs – tieši metālu klātbūtne liecina par akmens kosmisko izcelsmi.

Ekspedīcijas laikā tika atrasta arī otra Neretas meteorīta nokrišanas vieta – Dienvidsusējas upes otrā krastā, Pilskalnes pagastā, netālu no Poģeļu mājām.

“Cilvēki strādāja, būvēja šķūni un kļuva par aculieciniekiem – dzirdēja troksni un redzēja, ka pakūp zeme pa gaisu,” stāsta Kārlis Bērziņš. “Tas nebija gluži sprādziens. Sprādziens bija no debesīm, no gaisa nāca, bet te zeme gāja pa gaisu, jo akmens ietriecās iekšā. Varēja pienākt klāt un saprast, ka tas ir karsts objekts. Pat caur cimdiem varēja sajust, ka tas ir vēl karsts.”

Tagad, kad precizētas meteorītu nokrišanas vietas, Aizkraukles novada pašvaldībai ir plāns izveidot šajās lokācijās informatīvus stendus tūristiem dažādās valodās.

“Mēs nākotnē saskatām vīziju – šīs Latvijas meteorītu nokrišanas vietas apvienot vienā tūrisma sistēmā, piemēram, pārgājiena maršrutā,” stāsta Aizkraukles novada Neretas apvienības pārvaldes vadītājs Juris Gorbačovs. “Neretas meteorīta maršrutiņš, pēc tam Baldone, tad Birži... Nākotnē plānojam izveidot kopējo maršrutu, lai varētu ieinteresēt entuziastu grupas apmeklēt šīs vietas.”

Vietējie iedzīvotāji jūtas lepni, ka viens no četriem Latvijā fiksētajiem meteorītiem nokritis tieši Neretas apkaimē.

“Lepnums par mūsu novadu, par šo pusi, ka mēs esam kaut kas arī Latvijas mērogā un būtībā vispasaules mērogā,” saka Neretas iedzīvotāja Daņa.

Ar Neretas meteorītu saistās vēl viens interesants fakts. Vēsturiskā Ķesterskolas ēka, kurā šobrīd atrodas Neretas novadpētniecības muzejs, ir celta 1877.gadā, izmantojot līdzekļus, kas iegūti, pārdodot Neretas meteorīta fragmentu.

“Muzeja ēka jau sākotnēji bija iecerēta kā skola,” stāsta Neretas novadpētniecības muzeja vadītāja Marika Sūruma. “Šī iecere tika īstenota, un tajā brīdī, kad jau skolu bija nolemts būvēt, Neretā nokrita meteorīts. Bija tik gudri cilvēki, tai skaitā arī toreizējais Neretas mācītājs Pēteris Oto Vāgners, kurš nodeva daļu šī meteorīta Tērbatas Universitātei. Par iegūtajiem 100 cara zelta rubļiem tika būvēta šī ēka. Protams, ne tikai par šo naudu, tur bija arī cita naudiņa, bet tas ir izcils piemērs, ka meteorīts ir pasaules mantojums.”

Lielākais Neretas meteorīta fragments joprojām atrodas Igaunijā, bet citi fragmenti ir dažādos muzejos pa visu pasauli. Latvijā kosmiskais pagātnes vēstneša gabaliņš skatāms Meteorītu muzejā Rīgā.

Neretas novadpētniecības muzejs šonedēļ organizē vēl vienu meteorīta krišanas gadadienai veltītu pasākumu.

13.aprīlī pulksten 12:00 Neretas Kultūras centrā notiks Neretas meteorīta jubilejas pasākums, kurā paredzētas šādas aktivitātes:

• astronoma Kārļa Bērziņa uzruna un atbildes uz jautājumiem;
• Neretas meteorītam veltīta ekspresizstāde;
• ceļojošā izstāde “Latvijas Universitāte Saules sistēmā”;
• meistarklases bērniem;
• “kosmiskās” pankūkas – vēdera priekiem.

Sandra Paegļkalne