Norisinājušās jāšanas sacensības “Ūsiņa kauss” 0

Jēkabpils novada Ābeļu pagastā norisinājušās zirgu jāšanas sporta sacensības “Ūsiņa kauss”. Biedrība “Ūsiņš” šādu pasākumu organizē regulāri, un šis jau ir sacensību devītais gads. Organizatori uzsver, ka interese par jāšanas sportu palielinās.

“Ir 178 starti, tas ir divreiz vairāk nekā citus gadus,” stāsta biedrības “Ūsiņš” vadītāja Ieva Jase. “Ar katru gadu ir arvien vairāk dalībnieku. Jau sāk braukt no daudz tālākām vietām – Jelgavas, Rīgas, Pierīgas. Dalībnieki ir ne tikai no Madonas, Preiļiem, Līvāniem, Aizkraukles, bet arī no tālākām vietām.”

Sacensības norisinājās piecos maršrutos, sākot ar vadības maršrutu, kas pārsvarā paredzēts iesācējiem, beidzot ar piekto maršrutu, kurā startēja jau pieredzējuši dalībnieki, pārvarot 110/115 centimetru augstus šķēršļus. Pārējos maršrutos šķēršļu augstums bija 60, 80 un 100 centimetri. Galvenais uzdevums – iziet trasi bez aizķeršanās, pārvarot visus šķēršļus un tos neaizķerot. Vairākos posmos bija arī laika limits, piemēram, 80 centimetru maršrutā 12 šķēršļi jāiziet 80 sekundēs. Jātnieki uzsver, ka ne vienmēr izdodas panākt paklausību no zirga, bet šī sadarbība starp cilvēku un zirgu arī ir tas, kas piesaista šim sporta veidam.

Karlīna no Rēzeknes stāsta: “Es ar jāšanas sportu nodarbojos jau piecus gadus, man patīk tāpēc, ka tas ir sava veida adrenalīns. Ne vienmēr var sagaidīt kaut ko tieši no zirga. Tas ir tas interesantākais, kā viņš reaģēs. Tā es rodu adrenalīnu.”

“Es šodien piedalos gan ar savu zirdziņu, gan ar cita staļļa zirdziņu,” stāsta Agate no Iecavas. “Jāju kopš sešu gadu vecuma, man pašlaik ir 24. Pieredze varbūt nav tik liela, bet esmu pietiekami daudz redzējusi un strādājusi ārzemēs. Šī ir mana sirdslieta. Esmu atbraukusi iegūt pieredzi. Šim zirdziņam ir pirmie mači. Viņu sauc Albione, viņai ir 10 gadi. Viņa ir ļoti jūtīga, bet man viņa ļoti patīk, viņa ir ļoti mīļa un sirsnīga ķēvīte. Man ļoti patīk strādāt ar viņu. Lai zirdziņš klausītu, svarīgākais ir pacietība un sapratne, ka zirgs nav cilvēks un ka tu nevari viņam cilvēku valodā visu pateikt un gaidīt, ka viņš sapratīs. Noteikti svarīga ir arī iejūtība, jo viņš tomēr ir dzīvnieks.”

Ļoti svarīga ir emocionālā saikne ar zirgu un savstarpējā uzticība, tikai tad var sagaidīt labus rezultātus gan treniņos, gan sacensībās.

“Es savu zirdziņu dabūju tikai šogad,” stāsta Elizabete no Valmiermuižas jātnieku skolas. “Es esmu ļoti priecīga ar viņu, viņš ir ļoti draudzīgs zirdziņš, kuram ļoti patīk, ka viņu pabužina. Mums ir ļoti laba saikne. Tāpēc es arī viņu dabūju, jo treneris bija redzējis, ka man ļoti labi ar viņu iet. Tāpēc man viņu piedāvāja.”

“Es sāku jāt, jo man patīk nodarboties ar zirgiem,” stāsta Lūcija no Jēkabpils. “Manu zirgu sauc Laize, es nezinu, cik viņai gadu, bet viņa ir ļoti paklausīga un mīļa. Viņai dažreiz patīk izdomāt savas lietas, bet viņa ir ļoti mīļa un draudzīga, arī pret bērniem. Treniņos arī iet ļoti labi.”

Biedrības “Ūsiņš” vadītāja Ieva Jase skaidro, ka šīs ir treniņsacensības, kurās savus spēkus pārbaudīt var arī tie jātnieki, kuriem vēl nav pieredzes. Turklāt biedrība ne tikai organizē sacensības, bet arī ikdienā piedāvā jāšanas treniņus.

“Liela problēma ir, ka šajā reģionā nav treneru,” skaidro Ieva Jase. “Tu nevari tik kvalitatīvi sagatavot zirgu un jātnieku. Tā ir viena no lielākajām problēmām, bet mēs ļoti daudz strādājam, jo mums ir sadarbība ar Rīgas treneri Lindu Jostu, kas brauc uz šejieni divas dienas nedēļā. Viņa ir tas cilvēks, kas paceļ mums to latiņu.”

Nākamgad sacensībām “Ūsiņa kauss” apritēs jau 10 gadu jubileja, un organizatori pauž cerību, ka izdosies pirmo reizi Jēkabpils novadā piedāvāt augstāka līmeņa zirgu jāšanas sporta sacensības, kas būtu ieskaites turnīrs.

Sandra Paegļkalne