No nākamā gada minimālā alga būs 740 eiro 4

No 2025. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 700 līdz 740 eiro. Kā norāda Labklājības ministrijā, pieņemtie noteikumi attiecas uz darba devējiem un darba ņēmējiem.

Labklājības ministrs Uldis Augulis uzsver, ka šis lēmums iezīmē pakāpenisku pāreju uz jaunu sistēmu, kad minimālā alga tiks noteikta procentuāli pret vidējo algu valstī, kas "noteikti uzlabos zemāk atalgoto darbinieku materiālo stāvokli un dzīves līmeni".

Ministrijas apkopotie dati liecina, ka kopumā pērn Latvijā nodarbināti bijuši 822 489 iedzīvotāji. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par darba ņēmēju skaitu, kuriem darba ienākumi bija līdz un minimālās algas apmērā, pērn no 131 584 darba ņēmējiem privātajā sektorā bija 99 270 jeb 18,6% nodarbināto. Savukārt sabiedriskajā sektorā tie bija 29 012 darba ņēmēji jeb 12,6% no sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem, informē LM.

Laika posmā no 2020. līdz 2023.gadam sabiedriskajā sektorā bija nedaudz pieaudzis minimālas algas un zemāku algu saņēmušo īpatsvars no 10,4% 2020. gadā līdz 12,6% 2023. gadā, savukārt privātajā sektorā minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir samazinājies no 21,2% līdz 18,6%.

Minimālā mēneša darba alga ir paredzēta zemāk kvalificēto darba ņēmēju darba atalgošanai, atspoguļojot šāda darba produktivitāti, līdz ar to būtiska ietekme uz nozaru darba spēka konkurētspēju darba tirgū ilgtermiņā nav sagaidāma, norāda ministrijā.

Tomēr atsevišķas nozares, kurās ir augsts to darba ņēmēju īpatsvars, kas saņem minimālo mēneša darba algu vai algu, kas apmēra ziņā ir tuva minimālās mēneša darba algas apmēram, var tikt pakļautas pieaugošu ražošanas izmaksu spiedienam, piemēram, nepieciešamībai modernizēt ražošanas tehnoloģiskos procesus, paaugstinot ražošanas produktivitāti.

Tāpat ministrijā apgalvo, ka minimālās algas pieaugums tiešā veidā palielina mazo algu saņēmēju pirktspēju, pozitīvi ietekmējot iekšējo pieprasījumu, kas ir viens no balstiem ekonomikas izaugsmei. Tāpat ministrijā cer, ka šīs izmaiņas sekmēs algu izlīdzināšanos starp Baltijas valstīm, kā arī algu tuvināšanos pārējo Eiropas Savienības valstu vidējam līmenim, kas ir viens no instrumentiem emigrācijas plūsmas samazināšanai.

Ministrijā arī uzskata, ka algu pieaugums var kļūt par nopietnu stimulu jaunu konkurētspējas priekšrocību radīšanai, kā arī veicināt inovāciju un investīcijas jaunajās tehnoloģijās, lai samazinātu izmaksas un palielinātu ražošanas resursu produktivitāti, informē ministrijā.