Neapdomīga pieaugušo rīcība noved mazu bērnu krīzes centrā 7

Laila Leiskina pirms vairāk nekā gada tika iecelta par aizbildni bērnam, kura mātei bija atņemtas aizgādības tiesības. Pēc Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesas uzaicinājuma Laila pirms dažām dienām piedalījās bāriņtiesas sēdē, kurā ar lēmumu tika atjaunotas aizgādības tiesības mātei, nosakot viņai pienākumu tajā pašā dienā izņemt bērnu no bērnudārza.

“Viņi man uzlika, ka man nav tiesību bērnu izņemt no bērnudārza un maniem ģimenes locekļiem arī nav tiesību izņemt bērnu no bērnudārza. Man pateica – bērnu izņems līdz pulksten 19:00 māte,” stāsta bijusī aizbildne Laila.

Tomēr tajā vakarā trīsgadīgā meitenīte bērnudārzā nesagaidīja savu mammu. Pirmsskolas izglītības iestādes darba laiks ir līdz pulksten 19:00. Iekšējās kārtības noteikumi paredz pienākumu bērnus no iestādes izņemt savlaicīgi – līdz darba laika beigām.

“Jau bija pāri septiņiem, vairāki darbinieki ir liecinieki – gaidījām, kad atnāks pakaļ,” stāsta Jēkabpils bērnudārza “Zvaigznīte” vadītāja Anita Apine. “Neviens neatnāca, neviens tālruņa zvans nebija no bioloģiskās mātes. Nācās bērnu nogādāt ar policiju krīzes centrā, jo tādi mums ir noteikumi. Aizbildnei tiesības jau bija pārtrauktas. Mēs ar viņu sazinājāmies, viņa teica, ka viņa to nedrīkst darīt.”

Meitenīte nonāca Jēkabpils novada Ģimenes atbalsta centrā, kas sniedz krīzes centra pakalpojumus. Bioloģiskā māte ieradās pakaļ savam bērnam tikai pēc nepilnām trim diennaktīm. Mātes kontaktus mums neizdevās dabūt, tāpēc nav zināmi iemesli, kādēļ bērns netika izņemts laikā, bet bijusī aizbildne Laila uzsver, ka bāriņtiesai bija jāņem vērā visi apstākļi – arī tas, ka sēde notika Rīgā, un, lai izņemtu bērnu no bērnudārza, vēl jāpaspēj atbraukt uz Jēkabpili.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesas sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Subbota skaidro: “Konkrētas lietas vai lietu apstākļus mēs nekomentējam, bet modelēšu situāciju – bāriņtiesa pieņem šo lēmumu, un mamma saka, ka viņa paspēs un tiks pēc šī bērna pakaļ noteiktajā laikā, tad nav iemesla neticēt, ka viņa tā arī izdarīs un nokļūs.”

Lailai nav saprotama arī steiga, kādā bērns bija jānodod mātei: “Ja bērniņu izņem tā uzreiz no ģimenes, valsts iestādei jādod iespēja sagatavot bērniņu, salasīt drēbītes, mantiņas un visu kārtīgi, cilvēciski nodot. Man to viņi neatļāva.”

Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesā uzsver, ka bāriņtiesas lēmumi stājas spēkā un izpildāmi nekavējoties – tā teikts Bāriņtiesu likumā.

“No juridiskā aspekta nekādu pretrunu šeit nav,” skaidro Ginta Subbota. “Protams, no cilvēciskā aspekta tiek dots laiks aizbildņiem un arī vecākiem sagatavoties un vienoties par šo tikšanos. Tomēr mums ir jāņem vērā arī tādi apstākļi, ka cilvēki ir dažādi un dažkārt arī vecākiem un aizbildņiem var būt ne tik saskanīgas attiecības. Tas var ietekmēt pāreju no ārpusģimenes aprūpētāja ģimenes pie vecākiem.”

Lai bērnam pāreja no vienas ģimenes uz otru būtu vieglāka, jāsadarbojas visiem iesaistītajiem – gan vecākiem un aizbildņiem, gan institūcijām. Jēkabpilī notikušajā gadījumā pāreja notika strauji, turklāt vēl caur krīzes centru.

“Protams, ka tas var atstāt emocionālu traumu bērna personības attīstībā, arī neskatoties uz viņa agrīno vecumu,” uzsver psiholoģe Nadežda Kondratjeva. “Tomēr katrs šis gadījums ir jāizskata individuāli, tātad, vai bija dziļa piesaiste šai audžuģimenei vai aizbildnim, tāpat arī attiecības ar vecākiem. Ja ilgstoši bija prom no ģimenes, tad tomēr ir jāmēģina veidot šo kontaktu gandrīz vai no jauna.”

Jāpiebilst, ka trīsgadīgajai meitenītei šī nebija vienīgā pieredze ārpusģimenes iestādē. Bērns pirms nonākšanas aizbildniecībā bija ievietots bērnunamā.

Sandra Paegļkalne

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta “Neapdomīga pieaugušo rīcība noved mazu bērnu krīzes centrā” saturu atbild SIA “Vidusdaugavas televīzija”.

#SIF_MAF2024