Mūžībā devusies Aina Laiviniece 1
AINA LAIVINIECE
(02.05.1944. - 25.10.2023.)
25.oktobrī mūžībā devusies ilggadējā kultūras darbiniece Jēkabpilī – Aina Laiviniece.
Viņa dzimusi Jēkabpilī 1944. gada ziedoņa mēnesī – 2. maijā Roberta un Zelmas Laivinieku ģimenē. Varbūt tāpēc visu mūžu Aina ir jūsminājusies par ziediem. Tas bija kara laiks, kurš nesa pārbaudījumus ģimenei jau pirmajos Ainas dzīves mēnešos, kad ģimeni izšķīra bēgļu un evakuācijas laiks vācu armijai atkāpjoties, bet Sarkanajai ienākot pilsētā. Tomēr vēlāk ģimenei izdevās apvienoties. Vidusskolas programmu Aina apguva Krustpils 1. vidusskolā, kuru beidza 1962. gadā, kad rajonus un pilsētas apvienoja, skolu pārdēvējot par Jēkabpils 3. vidusskolu.
Interesi par kultūru viņa iepazina bērnībā, to ieaudzināja tēvs. Mūziku un deju iemīlēja, apmeklējot operas un baleta izrādes. Arī rakstīto vārdu Aina mantoja no tēva, kurš sacerēja stāstus un publicēja rakstus Krustpils laikrakstā. Skolas laikā Ainai padziļinājās interese par kultūru, darbojoties pašdarbības kolektīvos, klausoties vilinošajās orķestra skaņās netālu no skolas esošajā Ādamsona saliņā. Un, protams, pāri visam – līdzās uz Rīgas ielas nesen uzceltais cēlais un modernais Krustpils kultūras nams. Tomēr, iespējams, vecāku, kuri bija piedzīvojuši pēckara grūtības un varu pārmaiņas, pieredzes mudināta, Aina nolēma apgūt kādu praktisku amatu, ar kuru visos laikos pie visām varām varēs iztikt. Viņa iestājās Olaines ķīmiķu proftehniskajā skolā, kuru pabeidza un sāka mācīties Politehniskā institūta Ķīmijas fakultātē, līdz secināja, ka viņas aicinājums ir nekas cits kā kultūra…
Kultūrai kā pamatdarbam viņa veltīja 30 savus mūža gadus. Pirmās darba vietas bija bibliotekāra pienākumi Jēkabpils 4. vidusskolā un rajona bibliotēkas bibliotekāres-metodiķes darbs. Tam sekoja rajona kultūras nodaļas inspektores un Tautas nama (toreiz Oškalna kultūras nams) metodiķes pienākumi. Vadījusi paraugsaimniecības „Ābeļi” kultūras namu un bijusi Viesītes proftehniskās skolas direktora vietniece.
Vienlaicīgi studējusi Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē (1970-1975), kur pabeidza pilnu kursu kultūrizglītības darba specialitātē, iegūstot augstākās kvalifikācijas kultūrizglītības darbinieka, masu pasākumu režisora kvalifikāciju. Papildinājusies Maskavas kvalifikācijas kursos.
Darbojoties par metodiķi Jēkabpils Tautas namā un masu pasākumu režisores amatā, organizēja valsts un rajona mēroga pasākumus, veidojot scenārijus un vadot kultūras pasākumus. Bieži publicējās reģionālajā laikrakstā. Bija lieciniece visiem kultūras dzīves attīstības un pārveides posmiem.
Daudzi iedzīvotāji Ainu atceras arī kā bēru izvadītāju. Tā bija nodarbošanās ārpus pamatdarba. Jāatzīst, ka katram tas nav dots un katram šo pienākumu neuztic. Aina to spēja veikt profesionāli, kļūstot par pazīstamu un pieprasītu izvadītāju. Un cilvēki viņai uzticējās. Viņas bēru runas bija gaišas un vieglas, citējot dzeju un tautasdziesmas, neradot smagumu jau tā bēdās iegrimušajiem tuviniekiem, tajā pašā laikā spējot izteikt visizjustākos mierinājuma vārdus.
Dzīves laikā Aina bija sabiedriski aktīvs cilvēks, pildīja deputātes pienākumus Viesītē un Jēkabpilī, bijusi lektore „Zinību biedrībā”. Beigusi Rīgas ceļojumu un ekskursiju biroja gidu kursus, darbojusies kā gide pilsētā, ļaujot izzināt pilsētas tagadni un pagātni, kā arī vadījusi ekskursiju grupas Latvijā un ārpus tās robežām, jo viens no Ainas hobijiem bija ceļošana.
Aina bija Dziesmotās revolūcijas jeb Trešās atmodas, kas noveda pie Latvijas neatkarības atjaunošanas, aktīva dalībniece. Darbojusies Latvijas Tautas frontes Krustpils nodaļā, kuru dibināja un vadīja viņas tēvs Roberts Laivinieks. Bijusi 1991. gada barikāžu dalībniece, par ko apbalvota ar piemiņas zīmi. Darbojoties atjaunotās valsts izaugsmē, pildījusi valsts valodas komisijas inspektores pienākumus.
Beidzot aktīvās darba gaitas, turpinājusi darbību nevalstiskajā sektorā – no 2000. gada darbojās Eiropas Kustībā Latvijā, pārstāvēja Latvijas – Dānijas biedrības Jēkabpils atbalsta grupu, veicināja draudzības sakarus ar Vācijas pilsētu Melli. Darbojās vairākos projektos, tostarp, ODIN/VITA – pieaugušo izglītības un vecākās paaudzes garīgās aktivitātes veicināšanā. Tā kā viņa visu mūžu jūsmoja par ziediem, savam priekam beidza floristikas kursus. Viņa bija arī biedrības “Jēkabpils mantojums” dalībniece, sniedzot lielu atbalstu ievērojamu personību kapa vietu identificēšanā.
Dzīves pēdējos gados, kad veselība sāka pievilt un spēki mazinājās, nenovērtējamu atbalstu Ainai sniedza viņas draudzene, sabiedriskā un kultūras darbiniece, rakstniece un publiciste, mūsu novadniece Anna Skaidrīte Gailīte, arī palīdzot gūt patvērumu Viesītē. Par cilvēcīgumu un iejūtīgumu Gailītes kundzei īpašs paldies.
Izsaku visdziļāko līdzjūtību Ainas Laivinieces tuviniekiem, draugiem un bijušajiem darba kolēģiem!
Biedrības "Jēkabpils mantojums" vadītājs Jānis Zeps
Atvadīšanās no Ainas Laivinieces notiks 30.oktobrī pl.13:00 Jēkabpils pilsētas jaunajā kapličā, bet guldīšana zemes klēpī – Variešu pagasta Smanu kapos. No Jēkabpils pilsētas kapu kapličas uz Smanu kapiem un atpakaļ tiks organizēts autobuss.
Komentāri 1
Visi Reģistrētie (1) Anonīmie (0)Ziņot par komentāru
Atstājiet komentāru
Pirms komentē
Portāla administrācija aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.
Noteikumi ->