Jūsu pārlūks ir novecojis, līdz ar to šīs lapas pilnvērtīga funkcionalitāte nebūs pieejama!
/ 13.09.2024 14:13

Līvānu novads atzīts par Latvijas aprites ekonomikas līderi 2

Līvānu novads atzīts par Latvijas aprites ekonomikas līderi

Līvānu novads ir atzīts par vienu no Latvijas pašvaldībām, kas vislabāk īsteno aprites ekonomikas principus, liecina Latvijas zinātnieku izstrādātais Aprites ekonomikas indekss.

“Līderu” grupā ir divas pašvaldības – Ventspils valstspilsēta un Līvānu novads. Tās sasniegušas augstākos rezultātus apritīgumā, mērķu sasniegšanā ir iesaistījušas iedzīvotājus, panākušas izpratni par apritīguma nozīmi ilgtspējā.

Latvijas Aprites ekonomikas indekss ir unikāls un pirmais zinātniski pamatotais praktiskais rīks, kas palīdzēs Latvijas pašvaldībām novērtēt savu aktuālo situāciju apritīguma jomā un efektīvāk plānot turpmākos attīstības soļus.

Aprites ekonomikas indeksa rezultāti kopējo skalu iedala piecās grupās – līderos (vairāk nekā 500 punkti), ekspertos (450–499 punkti), praktiķos (400–449 punkti), apzinīgajos (350–399 punkti) un nogaidošajos (mazāk nekā 349 punkti).

Aprites ekonomikas indeksa kategorijas – resursu pārvaldība, ekonomikas un uzņēmējdarbības transformācija, sabiedrības iesaiste un prasmīga saimniekošana – ļauj katrai pašvaldībai detalizētāk saprast, kuras ir tās jomas, kur nepieciešami papildu uzlabojumi.

Resursu pārvaldības kategorijā iekļauts vērtējums par darba vietām, mājokļa pieejamību, transporta iespējām un citām ikdienā būtiskām jomām.

Ekonomikas un uzņēmējdarbības transformācijas kategorijā galvenie jautājumi ir ikdienas gudrās saimniekošanas principi, vai pašvaldības pasākumos izmanto aprites ekonomikas principus, vai tos var uzlabot, kādas ir koprades darbošanās iespējas, kā pašvaldības šīs iespējas atbalsta un citi jautājumi.

Savukārt prasmīgas saimniekošanas kategorija paredz aprites ekonomikas integrāciju visos pašvaldības procesos.

Darbs pie Aprites ekonomikas indeksa tika uzsākts šā gada janvārī, pēc tam noritēja gan indeksa formulas, gan aptaujas anketu izstrāde. No maija līdz jūlijam norisinājās pašvaldību aptauja, kurā piedalījās 100 % visas pašvaldības, un iedzīvotāju aptauja, bet augustā – visas informācijas apkopošana un analīze. Indeksa būtība paredz novērtēt situāciju kopumā, izmantojot vidējo svērto metodi. Tā pamatā ir trīs būtiskas datu kopas. Pirmkārt, pašvaldību pašvērtējums – anketa, kuru ir aizpildījušas visas Latvijas pašvaldības. Otrkārt, iedzīvotāju reprezentatīva aptauja, lai noteiktu viņu izpratni par aprites ekonomiku, kā viņi to īsteno ikdienā, tādējādi arī novērtējot, vai iedzīvotāji izprot un iesaistās pašvaldības centienos.


 

ī
īpaši stulbs 14.09.2024 09:34
Skaidrs. Ar steigu nākošajā gadā jāceļ mūsu novada apritīgums.
f
fakts 23.09.2024 14:31
Jā ,varens ieguvums - par apkuri parāds 520 000,par komunālajiem pakalpojumiem - 540 000 ,kopā miljons, bet visur apsteidzam pat Rīgu, tikai vēl Ventspils jāpiebeidz.

Pirms komentē

Portāla administrācija aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai  ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese  tiek saglabāta.

Noteikumi ->