Līvānos notiek pikets pret Stambulas konvenciju 1

Sabiedrības interesi šonedēļ izraisīja daži Līvānu novada iedzīvotāji, kuri ar plakātiem rokās stāvēja pilsētas centrālās – Rīgas ielas malā. Piketa mērķis bija paust protestu pret Stambulas konvenciju, un šādas nostājas galvenais iemesls – bažas par to, ka šis Eiropas Padomes līgums varētu uzspiest Latvijai veikt izmaiņas izglītības programmās un mācīt bērniem par transdzimumiem, par seksuālo orientāciju, dzimumu identitāti un tamlīdzīgi.

“Jau tagad autobusā kāpj iekšā bērni un puika meitenei no aizmugures saka – tu esi puika,” stāsta piketa dalībniece Zinaīda Turkopole. “Nepatīk tas, ka varēs pārveidot puikas par meitenēm, meitenes par puikām. Un tie “gengeristi”...”

“Mēs visi esam pret šo murgu, jo, ja pieņem Stambulas konvenciju, tad mums ir praktiski beigas, tad mums Latvijas vairs nav. Atbrauks tie GREVIO un komandēs, ko grib, bērnus paņems,” savu viedokli pauž piketētājs Pēteris Turkopolis.

Stambulas konvencijas teksts gan nevēsta par iedzīvotāju minētajām tēmām, bet gan par to, kādas darbības dalībvalstij jāveic, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Tostarp dokuments nosaka to, ka konvencijas izpildi uzrauga starptautiska ekspertu grupa vardarbības novēršanai – GREVIO, bet šo ekspertu pienākumi ir saistīti tikai ar vardarbības novēršanu. Arī Labklājības ministrijā uzsver, ka piketētāju satraukumam nav pamata.

“Konvencija neregulē jautājumus, kas attiecas uz ģimenes sastāvu, neregulē jautājumus par laulību un arī neregulē nevienu jautājumu par dzimumu identitātes jautājumiem. Tas nav konvencijas tvērums. Cilvēki varbūt ne līdz galam izlasa, kā ir tulkots vārds “sociālais dzimums”. Tie ir tikai un vienīgi stereotipi, īpašības un uzvedība, ko sabiedrība piedēvē sievietēm vai vīriešiem,” skaidro Labklājības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite.

Ministrijā skaidro, ka konvencija paredz likvidēt stereotipus par sievietēm un vīriešiem, kuru ietekmē varētu rasties vardarbība. Jo lielāki aizspriedumi sabiedrībā valda par to, kādai jābūt sievietei, kas viņai jādara un tamlīdzīgi, jo lielāka iespējamība, ka radīsies vardarbības epizodes. Arī konvencijā pieminētā izglītošana skolās ir vērsta tikai un vienīgi uz izglītošanu par to, ka vardarbība jebkurā tās formā ir slikta.

“Latvijā šobrīd tolerance pret vardarbību ir gana augsta, un tas ir izrietoši no dažādām vērtībām un sistēmām, tai skaitā, iespējams, izglītībā ir iespēja runāt vairāk par cieņpilnām attiecībām. Par attiecībām, nevis par dzimumorientāciju vai šādiem jautājumiem. Uzsvars ir uz attiecībām un cieņpilnu izturēšanos,” saka Diāna Jakaite.

Jautājums par Stambulas konvencijas ratificēšanas nepieciešamību tika aktualizēts pēc sievietes slepkavības Jēkabpils novadā 16.aprīlī. Dažas dienas vēlāk Rīgā notika pikets, kura laikā gan sievietes, gan vīrieši pieprasīja Stambulas konvencijas ratifikāciju, lai varētu efektīvāk cīnīties pret vardarbību.

22.novembrī Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”. Lai Stambulas konvencija tiktu ratificēta, likumprojekts vēl divos lasījumos jāpieņem Saeimā.

Savu skaidrojumu par Stambulas konvencijas būtību intervijā Latvijas Radio 5 šogad sniegusi biedrības “Centrs Marta” politikas koordinatore Beata Jonite, ar intervijas tekstu var iepazīties šeit.

Par Stambulas konvenciju vēsta arī LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” – teksta versija pieejama šeit.

Savukārt ar pilnu Stambulas konvencijas tekstu var iepazīties šeit.

Sandra Paegļkalne

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par "Jēkabpils laiks" saturu atbild SIA "Vidusdaugavas televīzija".
#SIF_MAF2023