Līvānos izzina draudus un iespējas, ko sniedz mākslīgais intelekts 3

Mākslīgā intelekta jēdziens ir veidojies pakāpeniski, bet par tā oficiālo "dzimšanas brīdi" uzskata 1956. gadu. Tā popularitāte ir bijusi viļņveidīga, taču 21. gadsimtā tā sasniedza jaunas virsotnes. Mākslīgais intelekts kļuva par daļu no ikdienas dzīves, un tā iespējas izraisa gan sajūsmu, gan bažas par darba vietām, ētiku un drošību.

Līvānos aizvadīts izglītojošs pasākums, kura laikā jaunieši varēja izzināt, kā mākslīgais intelekts ietekmēs nākotnes profesijas un karjeras izvēles. Eksperti prognozē, ka līdz 2030. gadam līdz 30% darba vietu pasaulē varētu tikt aizvietotas ar automatizētām sistēmām, piemēram, autovadītāji, pastnieki un klientu apkalpošanas darbinieki. Tomēr, lai arī šīs tehnoloģijas var aizstāt cilvēkus daudzās nozarēs, tās arī radīs jaunas darba vietas, piemēram, saistītas ar mākslīgā intelekta izstrādi, apmācību un uzraudzību.

Tāpat jauniešiem tika uzdots jautājums: “Vai mākslīgais intelekts degradē sabiedrību?”. Ja to neuzraudzīs un nepārvaldīs, tad tas var radīt nopietnas sociālas un ētiskas problēmas.

“To jāprot pielietot un par to jārunā skolās,” informē digitalizācijas un Informācijas tehnoloģiju mentore Gaļina Lavrentjeva. “Jāmēģina virzīt uz mākslīgā intelekta izmantošanu tādā veidā, lai visi saprastu, kā pareizi uzdot jautājumus. Mums jādomā arī par negatīvo pusi, jāpievērš uzmanība datu drošībai un datu noplūdēm. Jādomā par to, kā padarīt datus caurspīdīgus.”

Sabiedrībā pastāv bažas par mākslīgā intelekta izmantošanu skolēnu vidū, īpaši attiecībā uz uzdevumu izpildīšanu. Skolēnu vidū plašu popularitāti ieguvusi sarunu grafika analīzes tehnoloģija “ChatGPT”, kas sniedz iespēju iegūt rezultātus bez lielām pūlēm un domāšanas, kas var novest pie virspusējas izpratnes un trūkumiem mācību materiāla apguvē. Turklāt ir bažas par to, ka šādi rīki var mazināt kritisko domāšanu un problēmu risināšanas prasmes.

“Es izmantoju mācībās, vienreiz izmantoju pārbaudes darbos,” atzīst pasākuma apmeklētājs Edžus. ““ChatGPT” var uzzināt vairāk par mācībām.”

“Es lietoju mākslīgo intelektu mājasdarbu pildīšanai un lai sagatavotos kontroldarbiem, kā arī izzinātu teoriju,” stāsta Ksenija no Līvāniem. “Es to izmantoju mācīšanās nolūkos, tāpēc man liekas, ka tas palīdz, bet varbūt citos gadījumos traucē.”

Līvānos līdztekus jauniešiem mākslīgā intelekta iespējas apguva arī pedagogi. Skolotājiem bija iespēja izmēģināt aizraujošus un izglītojošus tehnoloģiskos risinājumus, to izmantošanu mācību procesā, kā arī saņemt apliecību par profesionālās pilnveides kursa apguvi.

“Galvenais mūsu mērķis ir attīstīt skolotāju zināšanas par dažādām izglītības tehnoloģijām – 3D druka, robotika, lāzergravēšana un interaktīvie risinājumi,” saka mācību centra SIA “Tomega” vadītājs Edgars Timofejevs. “Mēs apmācam skolotājus, kā šos rīkus izmantot, kā arī domājam, kā šos rīkus integrēt mācību procesā.”

Skolotājiem bija iespēja piedalīties divās meistarklasēs. Viņi varēja veidot savus dizainus un tos materializēt, izmantojot lāzergravēšanas rīku. Savukārt blakus telpā bija izvietotas dažādas spēles un risinājumi, piemēram, interaktīvā grīda un siena.

Kate Katrīna Strode