Līvānos Daugavā palaiž piemiņas ugunsplostus 3

11. novembra vakarā līvānieši pulcējās pie Līvānu Stikla un amatniecības centra, lai pārbaudītu savas zināšanas par Latvijas vēsturi un Lāčplēša dienu. Viktorīna norisinājās internetā, tādēļ dalībniekiem bija nepieciešams mobilais telefons ar interneta pieslēgumu. Kad sāka atzīmēt Lāčplēša dienu un kurā gadā sākās svecīšu nolikšana uz Rīgas pils vēsturiskā mūra – tie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem bija jāatbild.

Pēc viktorīnas iedzīvotāji pulcējās Daugavas krastā, lai klausītos folkloras kopas “Turki” skanīgajās balsīs un godinātu Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus un citus brīvības cīnītājus.

“Patīkams pasākums, tiešām uz ļoti dziļām pārdomām raisošs par tiem agrākiem laikiem, par cilvēku varonību, par vēlēšanos būt brīviem,” saka līvāniete Ruta.

“Pieminam cilvēkus, kas cīnījušies par mūsu, tieši Līvānu atbrīvošanu. Paldies viņiem par to, ka mēs varam dzīvot tagad laimīgi visi šeit!” teic Līvānu iedzīvotāja Diāna.

“Tā ir mūsu brīvības diena. Mūsu senči cīnījušies, lai mēs šo dienu piedzīvotu,” saka līvāniete Sarmīte.

Daudzi gaidīja vakara galveno notikumu – ugunsplostu palaišanu Daugavā. Krastā bija salikti pieci plosti ar malku, un pirms laišanas ūdenī iedzīvotāji uz tiem novietoja svecītes. Šāda tradīcija Līvānu novadā tika aizsākta 2016. gadā Turku pagastā.

“Tā brīža pagasta priekšsēdētājs Aivars Smelcers bija sastādījis Lāčplēša Kara ordeņa apbalvoto Turku iedzīvotāju sarakstu,” stāsta folkloras kopas “Turki” vadītāja Terēzija Rubene. “Mēs nolēmām, ka mums vajadzētu tādu piemiņas uguni. Tur bija folklora un atbalstītāji, un pagasta iedzīvotāji, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru tuvinieki. Un tā mēs sapulcējāmies pie Vilnīšu krācēm, mūsu pagasta komunālā saimniecība uzbūvēja nelielu plostu, mēs aizdedzām uguni un veselu stundu dziedājām karavīru dziesmas.”

Arī šajā reizē, laivotājiem velkot ugunsplostus dziļāk ūdenī, skanēja karavīru dziesmas. Piemiņas uguns Daugavas viļņos godina to karavīru dvēseles, kuri cīnījās par Latvijas brīvību, un veicina bērnos un jauniešos izpratni par mūsu vēstures notikumiem.

“Tā ir mācību stunda,” uzsver Terēzija Rubene. “Es domāju, ja 20 bērnos no visiem, kas ir šeit bijuši, kaut kas aizķersies, tas jau ir ļoti daudz. Tā ir patriotiskā audzināšana, bez kuras nevar pasaulē būt.”

Lāčplēša dienas piemiņas pasākumu pie Daugavas organizēja Līvānu novada Kultūras centrs.

Sandra Paegļkalne