Latvijā vērojama tendence samazināties nelegālo akcizēto preču apritei 0

Valsts policija turpina aktīvi darboties nelegālo akcizēto preču aprites apkarošanas jomā. Nesen Jēkabpilī, veicot kratīšanu kāda vīrieša dzīvesvietā, tika atrasts 41 litrs nelegālā alkohola, vairāk nekā pusotrs tūkstotis litru brāgai līdzīga šķidruma, kā arī nelegālās cigaretes. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirknī informē, ka nelegālo cigarešu apritei ir tendence samazināties. Viens no iemesliem ir grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par tabakas izstrādājumu apriti arī nelielos apmēros.
“Šeit tāpat jāveic arī kontrolpirkumi pie mazajiem apjomiem, bet pie šiem mazajiem apjomiem iestājas kriminālatbildība, līdz ar to persona neaprobežojas tikai ar naudas sodiem, bet ir kriminālatbildība, kur ir piespiedu darbs, arī brīvības atņemšana. Prakse norāda, ka vairākām personām ir iestājusies kriminālatbildība un bijuši reāli cietumsodi,” skaidro Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa priekšnieks Rolands Bērziņš.
Arī Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes statistika liecina, ka nelegālo cigarešu aprite kļūst mazāka. 2020.gadā tika atklāti vairāk nekā 72 miljoni cigarešu, pērn tie bija apmēram 52 miljoni, savukārt šā gada sešos mēnešos – nepilni 10 miljoni. Arī alkohola ievešana no kaimiņvalstīm tiek konstatēta retāk. “Situācija ir mainījusies saistībā ar karadarbību Ukrainā, jo Eiropas Savienība ieviesa sankcijas uz alkoholu kā preci no Krievijas, līdz ar to alkoholu nedrīkst ievest,” skaidro VID Muitas pārvaldes Riska informācijas apstrādes nodaļas vadītājs Aleksandrs Ņečiporuks. “Ir tendence samazināties nelegālajām cigaretēm, tas saistīts ar infrastruktūras uzlabojumiem mūsu kontroles punktā. Tāpat arī ieviesti dažādi citi infrastruktūras uzlabojumi, ir videonovērošana, ir numurzīmju nolasīšanas sistēma, tāpat ieviesti diezgan pastiprināti iekšējās kontroles pasākumi.”
Vairāk nekā 90 procenti no kontrabandas cigaretēm tiek ievesti valstī ar dzelzceļa transportu, un lielākā daļa ir no Baltkrievijas, bet šobrīd šo preču plūsma ir kļuvusi mazāka pret Baltkrieviju un Krieviju ieviesto sankciju dēļ. “Iepriekš cigaretes bieži tika konstatētas, piemēram, šķeldā vai oglēs. Šādas preces vairāk nedrīkst importēt Latvijā saistībā ar sankcijām, līdz ar to tas arī maina iepriekš iestrādātās shēmas,” stāsta Aleksandrs Ņečiporuks.
Pozitīvās tendences ir ievērojusi arī nevalstiskā organizācija “BASE”, kas nodarbojas ar ēnu ekonomikas problēmu risināšanu. Biedrības valdes loceklis Juris Stinka uzsver, ka būtisks faktors, kas samazina nelegālo preču tirdzniecības apjomu, ir arī sabiedrības attieksme, kas, gadiem ejot, mainās: “Cilvēki tomēr vairs tik labprāt neizvēlas nelegālās preces, zinot to izcelsmi. Patiesībā, ja mēs skatāmies ģeopolitiski, pērkot Krievijas, Baltkrievijas kontrabandas preces, mēs atbalstām tos režīmus.”
Izvēloties nelegālās preces, pircēji ne tikai riskē ar veselību, jo nav garantijas par produktu kvalitāti, bet arī nodara kaitējumu valsts ekonomikai. Stāsta Juris Stinka: “Cigaretes pēc KPMG aprēķiniem – tie ir 50 miljoni eiro zaudējumi valsts budžetam. Vēl jāskaita klāt alkohola un degvielas nelegālās tirdzniecības radītie zaudējumi. Es pieļauju, ka tas ir mērāms simtos miljonu eiro, kas aiziet garām budžetam. Protams, tas ir arī faktors, kas degradē uzņēmējdarbības vidi, jo ir kaut kāds skaits cilvēku, kas nodarbojas ar šādu biznesu, kuram nav nekādas nākotnes.”
Lai gan nelegālo akcīzes preču aprite sarūk, Latvijas iestādēm vēl ir daudz darba šajā jomā. Problēma šobrīd ir pašgatavotā alkohola aprite, kas pēdējā laikā kļuvusi lielāka. Arī Jēkabpils novadā arvien biežāk tiek atklātas nelegālās alkohola ražotnes, kurās tiek darināti un tirgoti grādīgie dzērieni.

Sandra Paegļkalne