Latviešu valodas pamatlicējs Vecais Stenders svin 310 gadu jubileju 1

Gothards Frīdrihs Stenders jeb Vecais Stenders 27. augustā atzīmē savu 310 dzimšanas dienu. Viņš bija Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, kā arī "Latviešu valodas vārdnīcas"  autors.

Viņa ieguldījums latviešu valodas un literatūras attīstībā ir ārkārtīgi daudzpusīgs. Vecais Stenders ir ne tikai pirmo laicīgās dzejas krājumu, pirmo laicīgo stāstu krājumu, pirmās grāmatas par pasaules uzbūvi autors, bet arī latviešu valodas pētnieks un aprakstītājs. Stenders lika pamatu latviešu valodas aprakstam uz nākamiem simt gadiem. Tāpat viņš uzskatīja, ka latviešu valoda ir leišu valodas māsa. Latviešu valodu viņš uzskata par slāvu valodām piederīgu, ko pamato ar latviešu un krievu valodas vārdu salīdzinājumu.

Ar Stendera dzimtas mantojumu var iepazīties Vecā Stendera kabinetā, kas izveidots Viesītes muzeja "Sēlija" nodaļā Paula Stradiņa skola. Tā ir viena no divām vietām Latvijā, kur var aplūkot Stendera izgudroto veļasmašīnu, kas izgatavota pēc viņa publicētā apraksta.

Savukārt Sunākstes Evaņģēliski luteriskā baznīcā jeb Sunākstes Baltajā baznīcā apskatāms piemiņas akmens ar uzrakstu no "Augstās gudrības grāmatas”.  Blakus baznīcai atrodas jaunā kapsēta, bet otrpus ceļam Stendera kalniņš ar veco kapsētu. Stendera kapakmens ir Daugavas dolomīta plāksne ar iekaltu uzrakstu: "Še aprakts G.F.Stenders. Latvis, dz. 1714., mir. 1796., ar savu gaspažu." No vecās kapsētas līdz bijušajai mācītājmuižas vietai izveidota Stendera ābeces taka, kas ved līdz skulpturālajam ansamblim "Gaismas vārti".