Kūku pagastā atklās grāmatu par Latgales pilskalniem un to folkloru 0

Sestdien, 7.septembrī, pulksten 16:00 Kūku pagastā, Dzirkaļu pilskalna un Baznīckalna pakājē, notiks grāmatas "Latgales pilskalni un to folklora" atklāšana.

Grāmatas autors ir Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta vadošais pētnieks, arheologs Juris Urtāns. Grāmatas ievadā autors norāda, ka grāmata ir mēģinājums salikt vienuviet arheoloģiskās un folkloristiskās izziņas rezultātus par visiem Latgales pilskalniem.

Grāmatā arheoloģiski aprakstīti 180 zināmie Latgales pilskalni. Par katru no pilskalniem apkopotas un publicētas arī pieejamās folkloras liecības – teikas un nostāsti.

Kopumā izdevumā par Latgales pilskalniem ir savākti un apkopoti aptuveni 400 folkloras teksti, kas ir visai atšķirīgi pēc to apjoma.

Grāmatu veido monogrāfisks ievads, kurā analizētas un aprakstītas tādas tēmas kā pilskalnu pazīmes un verifikācija, pilskalnu atklāšana un apzināšana Latvijā un Latgalē, kā arī Latgales pilskalnu folklora.

Savukārt Latgales pilskalnu teiku datu kopa publicēta, respektējot latgaliešu valodas un izlokšņu savdabību. Izdevums paredzēts gan Latgales vēsturiskās zemes iedzīvotājiem, gan arheoloģijas, folkloras un kultūrvēsturiskā mantojuma cienītājiem.

Grāmatas atvēršanas svētkos notiks gan Eiropas kultūras mantojuma dienu atklāšana, svinīgi paceļot karogu, gan ekskursija pa Dzirkaļu pilskalnu un tā tuvējo apkārtni.

Pasākumā viesosies arī Baltinavas amatierteātris "Palādas", lai uzvedumā apspēlētu gan pilskalnu folkloras motīvus, gan šā gada Eiropas kultūras mantojuma dienas tēmu.

Šogad Eiropas kultūras mantojuma dienas veltītas kultūras mantojuma pieejamībai un drošībai. Uzmanība tiek pievērsta kultūras mantojuma publiskajai pieejamībai, piekļūstamībai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un drošībai, kas ietver arī sabiedrības atbildību un zināšanas par kultūras vērtību saglabāšanu.

Pilskalniem ir ne tikai zinātniskās atslēgas nozīme kā arheoloģiskajiem izpētes objektiem, bet arī nozīme kultūrvēsturiskās ainavas izpētē, lokālās identitātes, vietas piederības un nacionālās pašapziņas veidošanā, tās attīstībā un stiprināšanā, uzskata Juris Urtāns.