Krustpils pilī pulcējas darbīgās kopienas no visas Latgales 0

Darbīgo kopienu simpozijā tikās aktīvākie iedzīvotāji no visas Latgales, lai dalītos pieredzē un savās idejās par kopienu aktivizēšanu un saliedēšanu. Iniciatīvu “Darbīgās kopienas” 2019. gadā aizsāka biedrība “Izglītības iniciatīvu centrs” sadarbībā ar British Council pārstāvniecību Latvijā un Latgales pašvaldībām. Sākumā ar programmas atbalstu tika organizētas izglītojošas nodarbības, lai palīdzētu vietējiem aktīvistiem stiprināt pilsoniskās līdzdalības prasmes. Tad sākās kopienu resursu centru izveide, un šobrīd Latgalē darbojas jau 10 šādi centri. Savukārt trīs konkursos ir piešķirts finansējums 32 kopienu iniciatīvām.

“Šī programma ir Latgalē, vairāk domājot tieši par pierobežas reģioniem, par to, ka varbūt šeit nav tik liela aktivitāte un varbūt arī finansējuma iespējas nav tik lielas,” stāsta British Council pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Matesoviča. “Mums ir pa vidu Izglītības iniciatīvu centrs, kas ir starpnieks – durvju atvērējs, kurš ļoti bieži palīdz vietējām kopienām noformulēt domu, savā veidā faktiski uzrakstīt projektu viņu vietā. Tādējādi mums ir iespēja atbalstīt mazas kopienas, varbūt pat tādas, kuras nav noformulējušas sevi kā nevalstisko organizāciju, tā vienkārši ir cilvēku grupa, kas vēlas kaut ko darīt.”

Programma “Darbīgās kopienas” motivē vietējos aktīvistus negaidīt no citiem, bet darīt pašiem. Daudzās kopienās ir nostiprinājusies ticība saviem spēkiem un tam, ka ar darbu var panākt ļoti daudz.

“Daugavpilī ir 25 apkaimes, un mūsu darbīgā kopiena pārstāv tikai vienu Daugavpils apkaimi – tā ir Ķīmijas apkaime, kura šo piecu gadu laikā, kopš mēs darbojamies projektā “Darbīgās kopienas”, no tāda depresīva, padomju laikā dibināta ķīmiķu mikrorajona, ir izaugusi par aktīvu, drošu, iesaistīties gatavu Ķīmijas apkaimes kopienu, un mēs ar to ļoti lepojamies,” stāsta Daugavpils Ķīmijas apkaimes darbīgās kopienas koordinatore Arvita Jukša.

Ar iniciatīvas “Darbīgās kopienas” atbalstu kopienu līderiem ir izdevies aktivizēt vietējos iedzīvotājus dažādās Latgales apdzīvotās vietās. Piemēram, Priežmales kopiena, organizējot dažādus pasākumus, palīdzējusi krievvalodīgajiem apgūt latviešu valodu.

“Mēs gribējām parādīt vecākiem un citiem cilvēkiem to, ka valodu var apgūt dažādos veidos – gan interneta vietnēs, gan caur latviešu tautas tradīcijām – mums bija Sveču diena, sveces lējām,” stāsta Priežmales kopienas pārstāve Sandra Rakova. “Cilvēkiem, kuriem nav latviešu valoda dzimtā valoda, ir citādāka attieksme, kad viņus pieņem, viņus uzņem, viņiem ir arī stimuls mācīties valodu.”

Viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras kopienu līderi, ir dažādu sabiedrības grupu iesaistīšana kopienas dzīves norisēs. Simpozijā, kas norisinājās Krustpils pilī, kopienu pārstāvjiem bija iespēja gan pārrunāt problēmas, gan uzklausīt veiksmes stāstus par iedzīvotāju aktivizēšanu. Darbīgo kopienu norisēs līdz šim ir iesaistījušies vairāk nekā 6000 cilvēku.

Sandra Paegļkalne