Krustpils luterāņu baznīcas remonta laikā atklāj kara liecības 6

Krustpils luterāņu baznīca ir vecākais dievnams Jēkabpilī – pirmā ēka dibināta 1618. gadā, bet pirms 200 gadiem tika iesvētīta atjaunotā mūra baznīca. Tā iekļaujas Valsts nozīmes kultūras pieminekļa “Krustpils pils un luterāņu baznīcas apbūve” sastāvā. Dievnamam piešķirts arī Eiropas kultūras mantojuma zilais karogs.

Šobrīd norisinās jumta remonts, ko draudze gaidīja jau sen.

“Caurumi jau bija jumtā, turpināja sūkties cauri ūdens, apakšā stāvēja bļodas,” stāsta Krustpils luterāņu draudzes priekšniece Anna Vītola. “Balkonā griesti ir pilnīgi sabojāti tā, ka katru dienu birst apmetums, un ar to ir grūti cīnīties.”

Atšķirībā no citiem dievnamiem, Krustpils baznīcas jumta segums ir cietis ne tikai nokrišņu ietekmē, bet arī apšaudēs Pirmajā pasaules karā.

“Piemēram, viena skārda loksne ir pilnīgi uztaisīta par sietu – ir sprādzis kāds lādiņš. Tur ir burtiski ar šķembām šis skārda gabals sacaurumots,” stāsta objekta būvuzraugs Armands Liede. Viņš arī rāda vienu no noņemtajām loksnēm: “Šeit var redzēt vienu no jumta fragmentiem, kur šķemba gājusi cauri. Un augstāk redzam vēl vienu caurumu, kur ir lielāka šķemba gājusi cauri.”

Lai vēstures liecības neietu zudumā, daži bojātie fragmenti tiks saglabāti un nodoti draudzei.

Anna Vītola stāsta, ka vecā jumta skārdu rotā īpašs simbols: “Kad ņēma nost, mēs ieraudzījām, ka tas ir īpašs metāls – ražots Anglijā. Uz katras sloksnes ir strausa emblēmiņas. No vienas puses žēl, ka mēs mainām uz jaunu, bet mēs esam tik ļoti priecīgi, ka mums būs jauns jumts!”

Gadiem ilgi draudzei nebija vajadzīgo līdzekļu, bet pērn Ministru kabinets piešķīra finansējumu ārkārtas situāciju novēršanai četrās Latvijas sakrālajās celtnēs. Kultūras ministrijā skaidro, ka toreiz no valsts līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem varēja atvēlēt naudu tikai četriem projektiem – pa vienam no katras konfesijas sakrālā mantojuma sarakstē esošajiem dievnamiem. No visām luterāņu baznīcām tika izvēlēts Krustpils baznīcas projekts, kuram piešķirti 268 081 eiro jumta nomaiņai. Remontu veic SIA “Jumeita”, un tas ir jāpabeidz līdz šā gada 15. augustam.

Būvniekiem netrūkst izaicinājumu, jo zem skārda atklājas sapuvušas koka konstrukcijas.

“Tikko mēs pataisām vaļā, ir brīžiem, ka rokas nolaižas, kad tu redzi – tur ir “kapi”, bet neko – tiek uzreiz risināts jautājums ar būvuzraugu, ar arhitektu,” saka SIA “Jumeita” valdes priekšsēdētājs Juris Skrebelis.

Iespēju robežās draudze jau iepriekš ir veikusi remontdarbus, bet vajadzību ir vēl ļoti daudz. Piemēram, pirms aptuveni 20 gadiem tika atjaunots fasādes apmetums, bet šobrīd tas atkal būtu jāatjauno, jo blakus esošās Daugavas un koku dēļ ēku skar liels mitrums. Tāpat nepieciešams restaurēt durvis un veikt citus uzlabojumus. Draudze ceru uz ziedotāju un sponsoru atbalstu.

Dievnama pēdējā vērienīgākā atjaunošana notika pirms aptuveni 100 gadiem, jo Pirmais pasaules karš to bija pārvērtis īstā postažā.

Anna Vītola stāsta par toreiz veiktajiem posta darbiem: “Baznīcas zvanus nometa zemē un pārlēja lodēs, ērģeļu stabules tika izmantotas kandžas tecināšanai, bet altārgleznu saplēsa strēmelēs un izmantoja kāju autiem.”

Tāpat kara laikā lielgabala lādiņš notrieca bronzas gaili, kas tā arī netika atjaunots. Šobrīd torni rotā metāla krusts. Torņa smaile tika atjaunota 2018. gadā.

Lai gan šobrīd notiek remontdarbi, tie netraucē dievkalpojumu un citu pasākumu norisei.

Sandra Paegļkalne