Jēkabpils reģionālā slimnīca turpina meklēt risinājumus finanšu stāvokļa uzlabošanai 30

Jēkabpils reģionālā slimnīca izjūt finansējuma trūkumu, kas radies galvenokārt pacientu skaita samazinājuma un pakalpojumu un preču sadārdzinājuma dēļ. Ārstniecības iestādes vadība paredz, ka šis gads noslēgsies ar zaudējumiem aptuveni viena miljona eiro apmērā. No valsts puses tiek saņemts nepietiekams finansējums, kas nenosedz visus izdevumus un nekompensē preču un pakalpojumu cenu pieaugumu. Lai varētu izmaksāt darbiniekiem atalgojumu, tostarp par virsstundām, slimnīca jau paņēmusi kredītu no bankas 700 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat ārstniecības iestāde veikusi citus pasākumus, lai ietaupītu līdzekļus.

“Ir daļēji samazināts darbinieku skaits saimnieciskajā dienestā,” stāsta Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Kaspars Čanders. “Izvērtējam, no kā mēs varam atteikties, samazinām slodzes un darbiniekus. Mēs pārskatām mediķu slodzes konkrēti katrā nodaļā, vai tik daudz māsu vajadzīgs, vai tik daudz sanitāru ir vajadzīgs. Protams, visi saimnieciskie izdevumi, ko varam pārskatīt. Lielākā daļa ir medikamenti. Skatāmies, kur mēs varam atteikties no dārgākām zālēm, aizstāt ar lētākām.”

Šobrīd no darba ir atbrīvoti aptuveni 20 darbinieki, bet tuvākajā laikā plānots, ka darbu varētu zaudēt vēl vairāki. Lai nodrošinātu pacientiem daudzpusīgāku veselības aprūpi, šobrīd Jēkabpils reģionālā slimnīca neplāno likvidēt nevienu ārstniecības pakalpojumu, bet meklēt citus risinājumus. Pašvaldības iespējas palīdzēt slimnīcai ir ļoti ierobežotas, savukārt Veselības ministrijā nedod cerības par lielāku finansējumu.

“Šobrīd mums nav iespējas palielināt finansējumu, šobrīd mums ir tāds budžets, kāds tas ir, bet tas nav samazināts,” skaidro veselības ministre Līga Meņģelsone. “Tas, kas, protams, ir mainījies kopš 2022. un 2021.gada, ir kovida piemaksas. Tās ir samazinājušās, jo valsts budžetā gan 2022., gan 2021.gadā no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem bija 500 miljoni eiro kovida ārstēšanai. Šobrīd šīs summas vairs nav, bet ir pamatbudžets, un pamatbudžeta summa ir tieši tāda pati, kāda tā ir bijusi Jēkabpils slimnīcai.”

Jēkabpils reģionālā slimnīca nav vienīgā, kas saskaras ar problēmām. Finansējuma trūkst arī citām ārstniecības iestādēm, tādēļ Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir uzdevis visām ministrijām savos budžetos pārskatīt izdevumus, lai meklētu papildu finansējumu veselības aprūpes nozarei. Tomēr Jēkabpils reģionālās slimnīcas vadība ir skeptiska šajā jautājumā.

“Ja kaut ko atradīs, iespējams, ka kaut ko pieliks, bet mēs neviens nezinām, kad un cik tas būs,” saka Kaspars Čanders.

Latvijas Slimnīcu biedrība jau informējusi, ka atlikušajiem deviņiem mēnešiem slimnīcām pietrūkst 78 miljonu eiro, lai nodrošinātu valsts apmaksātos pakalpojumus. Ja netiks saņemts papildu finansējums, septembrī slimnīcas būs spiestas pārtraukt valsts apmaksātu pacientu plānveida ārstēšanu un pacientiem būs pašiem jāsedz ārstēšanās izdevumi.

Sandra Paegļkalne