Jēkabpils novada uzņēmējs dāvās Valsts prezidentam ukraiņu parakstītus karogus 0

Stādaudzētavas SIA “Ārītes” vadītājs Pēteris Līcis rāda karogus, kurus nupat atvedis no Ukrainas. Labdarības nolūkos viesojoties Ukrainā, Pēteris pastāstīja vietējiem iedzīvotājiem, ka 31.oktobrī viņa saimniecību plāno apmeklēt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Ukraiņiem tapa ideja uzdāvināt Latvijas Valsts prezidentam Ukrainas valsts karogu un ukraiņu nacionālās kustības karogu ar parakstiem.

“Ukraiņi izdomāja tādu ātro akciju, ka viņi nodos pateicību Latvijas valstij par palīdzību,” stāsta Pēteris Līcis. “Viņi vienā pilsētā salasīja parakstus no visiem vienas brigādes cilvēkiem, un, kad iebraucām Dņipro, viņi jau bija uzzinājuši to pašu stāstu un sagatavojuši otru karogu. Viņi vēlējās, lai es to atvestu atpakaļ uz Latviju un nodotu mūsu Valsts prezidentam kā pateicību.”

Pēteris Līcis jau vairāk nekā gadu regulāri dodas labdarības braucienos uz Ukrainu, vedot ziedojumus no Krievijas agresijas cietušajiem iedzīvotājiem un Ukrainas aizstāvjiem. Nupat aizgādāti medicīnas piederumi armijai un ziedojumi civilajiem iedzīvotājiem, tostarp arī ukraiņu skolēniem domātās kancelejas preces, kuras tika vāktas Vidusdaugavas NVO centra organizētajā ziedojumu akcijā. Pēterim aiz muguras jau septiņi braucieni. Ja pirmais veda uz Ļvivu, tad nākamajos viņš devās arvien dziļāk karadarbības skartās valsts iekšienē. Redzētie skati un uzklausītie stāsti liek sažņaugties sirdij.

“Mēs pagājušogad 18.novembri pavadījām Harkivas apgabalā, un mūs ieveda izkraut mantas ciemā, kurš bija atbrīvots pirms divām nedēļām un daļēji atmīnēts. Ciemats ir apmēram Lones ciemata izmēros, vienīgā starpība, ka tur vēl bija liela baznīca. No veselām ēkām es neredzēju nevienu veselu ēku. Parunājos ar ciema vecāko. No 500 iedzīvotājiem uz vietas bija palikuši 120. Elektrības nekādas, pārtikas iespējas – nekādas, siltuma nekāda. Mežs apkārt ir, būtu krūmi, zari, koki, bet tas viss ir mīnēts,” stāsta Pēteris Līcis.

Jagidnes ciema skolas pagrabā pērn okupanti 27 dienas turējuši gūstā vairāk nekā 360 ciema iedzīvotājus. Tagad par šausmām, kas pārciestas šaurajās telpās, liecina atzīmes uz sienām – kalendārs, mirušo vārdi, kā arī bērnu zīmējumi.

“Mēs redzam to šausmu stāstu, kas notiek, kā tiek it kā “atbrīvota” valsts, to sagraujot,” stāsta Pēteris Līcis. “Un ar to viņi vēl grib panākt, lai viņus mīlētu! Dzīves piemērs no pēdējā brauciena. Braucam uz pasta nodaļu ar meiteni, kas karogu dabūja no frontes. Karogs tika atsūtīts pa pastu. Pie skolas stāv daudz mašīnu, kur māmiņas, vectētiņi dežūrē. Kā trauksme atskan, tā visi bērni skrien ārā, un viņi visus rauj prom no pilsētas. Tas vien jau izsaka visu... Nav normāli dzīvot valstī, kurai uzbrūk no malas kaut kādi “atbrīvotāji”, paši nezina, no kā atbrīvot, par ko viņi cīnās... Grūti izstāstīt to visu.”

Pēteris Līcis turpinās sniegt palīdzību karadarbībā cietušajiem un ir gatavs nepieciešamības gadījumā atkal doties tālajā ceļā uz Ukrainu. Tāpat viņš uzsver, ka bez atbalstītājiem nebūtu iespējas paveikt visu, kas izdarīts. Pēteris Līcis izsaka pateicību visiem, kas iesaistās ziedošanā, ziedojumu vākšanā un to nogādāšanā uz Ukrainu, bet īpašs paldies:

• Edgaram Līcim no Klauces;
• Vidusdaugavas NVO centram;
• Viesītes baptistu draudzei;
• Kristapam Nīcgalam un draugiem;
• Visiem dalībniekiem, kas piedalījās Rožu dienās “Ārītēs”;
• Olenai Savchenko un citiem.

Sandra Paegļkalne

#SIF_MAF2023