Jēkabpils novadā trūkst ugunsdzēsēju glābēju 0

Ugunsdzēsēji ir neaizvietojami sabiedrības drošības uzturētāji, kuri ikdienā veic daudz vairāk nekā tikai dzēš ugunsgrēkus. Viņi glābj cilvēkus, sniedz pirmo palīdzību, veic ugunsdrošības pārbaudes un izglīto sabiedrību par drošības jautājumiem.

Tomēr Latvijā trūkst glābēju. Dienestā kopumā šobrīd ir vakanti vairāk nekā 13 procenti amatpersonu amatu. Arī Jēkabpils, Viesītes un Aknīstes ugunsdzēsēju posteņi saskaras ar šo problēmu. Mēneša sākumā Viesītes postenī bija astoņas brīvas vakances, savukārt Aknīstes postenī – trīs vakances. Jēkabpils daļā nepieciešami seši darbinieki.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zemgales reģiona brigādes Jēkabpils daļai šogad pievienojies Kristiāns Čeriņš.

“Es nolēmu pieteikties, jo es uzskatīju, ka tas varētu būt mans dzīves aicinājums,” stāsta VUGD Zemgales reģiona brigādes Jēkabpils daļas ugunsdzēsēja glābēja (autovadītāja) palīgs Kristiāns Čeriņš. “Es gribēju pierādīt sev un citiem, kas rezultētos ar izglābtām dzīvībām un īpašumiem.”

Neatņemama šī darba sastāvdaļa ir gandarījums par paveikto. Tāpat tiek iegūti jauni draugi un prasmes.

Kristiāns Čeriņš saka: “Ļoti laba pieredze, draudzīga, saliedēta komanda. Šeit ir savas nozares profesionāļi, kuriem var nekautrēties paprasīt palīdzību, jautājumus un padomu. Ļoti daudz jauna var iemācīties.”

Strādājot dienestā, ir iespēja sevi pilnveidot.

“Mums katru dienu ir savs nodarbību grafiks. Katru dienu ir dažāda veida nodarbības – gan praktiskās, gan teorētiskās,” par ikdienu dienestā stāsta Kristiāns Čeriņš.

Tāpat aprīkojums, kas tiek nodrošināts, ir viens no Eiropā modernākajiem un labākajiem. Pavasarī saņemtas divas jaunas ugunsdzēsības autocisternas. Šogad jaunu auto saņēmuši arī ugunsdzēsēji glābēji Viesītē.

“Mēs atrodamies Viesītes postenī. Ikdienā strādājam ar jaunu tehniku, arī telpas ir ļoti plašas un mājīgas,” informē VUGD Viesītes posteņa komandieris Zigurds Rubens.

Zigurds Rubens ir viens no ugunsdzēsējiem, kas piedalījās Zolitūdes traģēdijas glābšanas darbos. Viņš 12 gadus strādāja Jēkabpils postenī par vada komandieri, bet tad nolēma doties uz ārzemēm. Taču pēc nepilna gada atgriezās Latvijā.

“Lēmums atgriezties – nedaudz sailgojos pēc darba, pēc ikdienas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā,” teic Zigurds Rubens. “Ja skatās no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta plusiem, kas lika atgriezties, tā noteikti ir stabilitāte, gan atalgojumā, gan sociālajā garantijās.”

Ugunsdzēsējiem glābējiem tiek apmaksātas virsstundas un kompensēti medicīnas pakalpojumi. Tāpat, dodoties ikgadējā atpūtā, tiek piešķirts atvaļinājuma pabalsts. Savukārt atalgojums ik gadu palielinās.

Ja nav izsaukumu, tad ikdiena tiek pavadīta gan praktiskās, gan teorētiskās apmācībās. Katrā postenī ir ierīkota arī trenažieru zāle, Viesītē nesen saņemts jauns sporta inventārs.

Lai kļūtu par ugunsdzēsēju glābēju, ir jābūt Latvijas Republikas pilsonim vecumā no 18 līdz 40 gadiem. Jābūt labai fiziskajai sagatavotībai un veselības stāvoklim, nevar būt sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu. Nepieciešama vismaz vidējā izglītība un B2 pakāpei atbilstoša valsts valodas prasme. Vairāk par darbu dienestā var uzzināt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapā. 

Kate Katrīna Strode

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta “Jēkabpils novadā trūkst ugunsdzēsēju glābēju” saturu atbild SIA “Vidusdaugavas televīzija”.

#SIF_MAF2024