Jēkabpils novadā plāno pagarināt Daugavas aizsargdambi 1

Valdība ir atbalstījusi 12 pašvaldību plūdu risku novēršanas projektu ideju virzīšanu Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma saņemšanai pasākuma “Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi” projektu iesniegumu atlases otrajā kārtā. Tostarp Eiropas finansējuma saņemšanai tiek virzīta Jēkabpils novada pašvaldības projekta ideja – plūdu risku novēršanas pasākumu 2.kārta. Tajā iecerēts pagarināt Daugavas aizsargdambi 2,3 kilometru garumā. Pagarinājums plānots no Zvejnieku ielas līdz Bebru ielai un tālāk līdz Ābeļu pagasta nekustamajam īpašumam “Apīņi”.

“Tas ir ideālais prezentētais variants, kas pasargātu Jēkabpils pilsētas daļu – Auseklīšu rajonu, kurš applūda janvārī,” stāsta Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars. “Tas pasargātu kādus 2700 iedzīvotājus šajā pilsētas daļā. Turpinājums tālāk no Bebru ielas uz Ābeļu pusi pasargātu Ābeļu ciema iedzīvotājus, kas arī applūda janvārī.”

Pagaidām vēl nav zināms, vai ieceri izdosies īstenot tieši šādā risinājumā, jo ir privātīpašnieki, kuri iebilst pret dambja pagarināšanu.

“Īpašnieki saka, ka tas sabojās viņiem ainavu, skatu uz Daugavu, un uzskata, ka nākamie šāda mēroga plūdi... nav zināms, kad viņi būs. Varbūt viņi būs tikai pēc 100 gadiem un nav nekādas jēgas dambja būvniecībai,” saka Kārlis Stars.

Te gan jāuzsver, ka šādas prognozes var būt ļoti kļūdainas, un vēsturē tam jau ir pierādījums. Pirms teju 13 gadiem pašvaldība jau plānoja dambja pagarināšanu no Zvejnieku ielas līdz Bebru ielai, bet iedzīvotāju protestu dēļ toreiz nācās projektu atcelt.

2011.gadā viena iedzīvotāja intervijā Vidusdaugavas televīzijai sacīja: “Mums šeit nav nekādas vajadzības. Ja 30 gadu laikā es tikai vienu reizi esmu kājas palu ūdeņos pamērcējusi, man nav iebildumu to izdarīt vēlreiz. Nekādā gadījumā negribētu, lai te būvē to dambi.”

Nepilnus 12 gadus pēc šīs intervijas – pagājušā gada janvārī iedzīvotājiem bija iespēja pamērcēties plūdu ūdeņos. Applūda plaša teritorija Zvejnieku ielas un Mežrūpnieku ielas rajonā, radot iedzīvotājiem lielus zaudējumus.

Tomēr šobrīd, ņemot vērā, ka iedzīvotāju viedokļi atšķiras, Jēkabpils novada domes vadība meklēs risinājumus, gan atkārtoti runājot ar privātīpašniekiem, gan diskutējot ar visiem pašvaldības deputātiem. Šobrīd tiek saskatīti divi varianti – vai nu atsavināt nekustamos īpašumus sabiedrības vajadzībām, vai nu mainīt plānoto trases izvietojumu. Pastāv arī variants dambi pagarināt tikai no Zvejnieku ielas līdz Bebru ielai. Nekādi lēmumi vēl nav pieņemti. Projektēšanas darbi tiks uzsākti pēc pašvaldības šā gada budžeta apstiprināšanas, kas plānota laikā līdz 20.februārim.

“Nebūvēt mēs nevaram, jo mēs redzējām, kas janvārī notika,” skaidro Kārlis Stars. “Ietekmētais iedzīvotāju skaits, mājsaimniecības un teritorija bija diezgan liela, bet, ņemot vērā kaut kādu nevēlēšanos, pretestību un tehniskās iespējas, var jau būt, ka mēs izvēlamies citu izbūves variantu.”

Ja būvprojekta izstrādes gaita noritēs bez aizķeršanās, tad projektēšana varētu noslēgties nākamā gada aprīlī. Vēl projektā paredzēta aizsargdambja labā krasta pārbūve 0,55 kilometru garumā, lietus kanalizācijas izlaides pārbūve un pretplūdu draudu sistēmas izbūve, kā arī dīķu kaskādes izveide un pretplūdu sistēmas izveide. Šim projektam, ņemot vērā tā nozīmi plūdu riska mazināšanā, Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsts paredzēts 95 procentu apmērā.

Atgādinām, ka pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā jau tiek īstenots Jēkabpils Daugavas aizsargdambja stiprināšanas projekts. Būvdarbi tika uzsākti pagājušā gada oktobrī, bet būvdarbu līgums ar SIA “Jēkabpils PMK” tika parakstīts par vairāk nekā 16,9 miljoniem eiro, no kuriem vairāk nekā 14 miljonus eiro finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, pārējo – valsts un pašvaldība. Šobrīd iestājies būvdarbu tehnoloģiskais pārtraukums.

Sandra Paegļkalne