Jēkabpils novada pašvaldība drīzumā sāks sarunas ar izglītības iestāžu vadību par skolu reformu 0

Skolu reforma gaidāma visā Latvijā, arī Jēkabpils novadā, kur šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajam piedāvājumam par minimālo izglītojamo skaitu atbilst tikai viena izglītības iestāde – tā ir Jēkabpils Valsts ģimnāzija. Jēkabpils novada pašvaldībā informē, ka pagaidām skolas turpinās strādāt kā līdz šim, kamēr dome nebūs pieņēmusi lēmumu par skolu reorganizāciju. Šobrīd domes vadība plāno pārrunāt iespējamos risinājumus ar visu izglītības iestāžu pārstāvjiem.

“Nākamnedēļ mēs tiekamies ar visu skolu vadību,” stāsta Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības un kultūras jautājumos Alfons Žuks. “Skolām jānāk uz tikšanos ar savu redzējumu, ar savu nākotnes vīziju, kā viņi redz, kā varētu skola turpmāk strādāt. Kad izrunāsim ar visām skolām, tad mēs arī lūgsim organizēt tikšanos ar skolas padomi, kur ir vecāku pārstāvji, skolēni, skolotāji, vadība, arī domes vadība. Un tad mēs runāsim tālāk, kā varētu rīkoties. Domes lēmumam ir jābūt līdz šā gada 31.maijam, tā ka vēl ir laiks. Mēs centīsimies neko nesasteigt.”

Jēkabpils novada Izglītības pārvaldē informē, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir sadalījusi visas pilsētas un pagastus grupās, kas noteiktas atbilstoši DEGURBA pieejai – tas nozīmē, ka teritorijas tiek grupētas pēc to urbanizācijas līmeņa. Atbilstoši tam tiek noteikts minimālais skolēnu skaits katrā klašu grupā.

Jēkabpils novada Izglītības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja, Aknīstes vidusskolas direktore Aija Voitiške informē par minimālo skolēnu skaitu klašu grupās: “1.-3.klašu grupā jābūt 30 skolēniem, kur ir retāk apdzīvotas teritorijas, bet pilsētā tie ir 120 skolēni. Kritēriji 4.-6.klašu grupā ir 30 lauku teritorijās un 120 – pilsētās. Būtiskas izmaiņas sākas ar 7.-9.klašu grupu, kur pašvaldībās atkarībā no iedzīvotāju blīvuma minimālajam skolēnu skaitam jābūt 30, 45, 60 vai 120. Vidusskolu grupā pilsētas teritorijā jābūt 120 skolēniem, laukos – 60 skolēniem. Lai šos kritērijus sasniegtu, tas novadā ir ļoti liels izaicinājums, jo atbilstoši tam tiek noteikts programmas finansējums, no kura izriet arī pedagogu darba samaksa.”

Fragments no IZM informatīvā ziņojuma “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā: ilgtspējīga izglītības ekosistēma un efektīvs finansēšanas modelis”:

Daudzās skolās netiek sasniegti kvantitatīvie rādītāji, jo teritorijās samazinās iedzīvotāju skaits un samazinās arī bērnu skaits.

“Mēs redzam, ka administratīvi teritoriālā reforma, kas tika īstenota, šobrīd nes arī sekas, kas saistītas ar skolu tīklu,” saka Aija Voitiške. “Tas skar ne tikai laukus, bet arī pilsētu. Nākamais būtiskais izaicinājums ir dzimstība un iedzīvotāju skaits novadā, kas arī atstāj savas sekas. Ja salīdzina šā mācību gada 1.-9.klašu posmu ar nākamo, paskatoties skaitļos, tie ir mīnus 150 skolēni. Es nevaru pateikt par vidusskolas posmu. Skaitļos izskatās, ka ir drusku pieaugums, bet tie ir tikai cipari. Būsim reāli – cilvēki migrē, pārvietojas, viņi meklē labāko dzīvesvietu, darba vietu sev un labāko vietu arī saviem bērniem. Tādēļ es redzu pašvaldībai milzīgi lielu izaicinājumu. Es nevienu neapskaužu, jo es pati esmu izglītības iestādes vadītāja. Mans cilvēcīgais mērķis ir atrast labāko risinājumu cilvēkiem, kas dzīvo uz vietas.”

Jēkabpils novada pašvaldības pārstāvji sola pēc tikšanās ar skolu vadību informēt sabiedrību par sarunu rezultātiem.

Sandra Paegļkalne

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par "Jēkabpils laiks" saturu atbild SIA "Vidusdaugavas televīzija".
#SIF_MAF2023