Jēkabpils novadā joprojām nav skaidrības par skolu tīkla reformu 0

Kamēr vairākas Latvijas pašvaldības jau pieņem lēmumus par skolu reorganizāciju un likvidāciju, Jēkabpils novada pašvaldībā tas vēl nav izdarīts. Kritērijiem par minimālo skolēnu skaitu pilnībā atbilst tikai dažas izglītības iestādes, bet vietvara cenšas panākt izņēmuma statusu vairākām novada skolām sarunās ar Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī citām iesaistītajām institūcijām.

“Viņus nekas neinteresē,” saka Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības un kultūras jautājumos Alfons Žuks. “Viņus interesē, lai mēs aiztaisām skolas ciet, un viņi mums iedos pusotru miljonu eiro. Viņi spiež uz to, lai mēs taisām skolas ciet, īpaši iedziļināties viņiem negribas.”

Ja sākumā bija paredzēts, ka tās skolas, kas neatbilst skolēnu skaita kritērijiem, valsts finansējumu pilnībā vairs nesaņemtu no šā gada septembra, tad vēlāk šis termiņš tika noteikts – nākamā gada septembris, bet šobrīd koalīcijā jau panākta vienošanās par pārejas termiņa pagarināšanu vēl par gadu. Tātad skolas, kas neatbildīs kvantitatīvajiem kritērijiem, pilnu valsts finansējumu vairs nesaņems no 2026.gada 1.septembra. Ņemot vērā šo pārejas periodu, viens variants būtu nolemt skolas reorganizēt pēc gada vai diviem, bet Jēkabpils novada vadība uzskata, ka tas nebūtu risinājums, jo tad skolas ātri vien zaudētu daļu audzēkņu.

“Skatos, ka citi pieņem lēmumus ar 2025.gada 1.septembri,” saka Alfons Žuks. “Es vienkārši iedomājos, kas notiks, piemēram, Dignājā, ka mēs tagad – maijā pieņemsim lēmumu slēgt skolu ar 2025.gada 1.septembri. Tad visi “tīs makšķeres” jau šogad.”

Domes vadība uzskata, ka lēmums būtu jāpieņem tuvākajā laikā, vienlaikus pauž cerību sagaidīt, kad oficiāli tiks apstiprināti skolēnu skaita kritēriji un citi nosacījumi par jauno skolu finansēšanas modeli.

Savukārt domes opozīcijas pārstāvji pauž viedokli, ka lēmums jāpieņem pēc iespējas ātrāk, ka jau tagad ir jāuzklausa vecāki un pedagogi, kā arī jāpulcina visi deputāti uz sarunām par šo tēmu.

“Izglītības un zinātnes ministrija ir izdomājusi savu modeli, kam viņi dod finansējumu, bet mums ir jāskatās mūsu skolu tīkls, kā mēs redzam sava novada attīstību,” saka Jēkabpils novada domes deputāts Aivars Kraps.

Opozīcijas pārstāvji pauž uzskatu, ka nebūtu pareizi reorganizēt un slēgt visas skolas, kuras nevarēs pretendēt uz valsts finansējumu, un ka situāciju var risināt, atrodot šim mērķim pašvaldības finansējumu.

“Par vidusskolu pilnīgi visu piemaksā pašvaldība, bet par 1.-9.klasi – tikai starpību,” skaidro Aivars Kraps. “Tur tās summas vairs nav tik dramatiskas. Līdz ar to... Uz ko tad mēs iesim? Turpināsim sev maksāt lielas algas, bet nekas nenotiks? Tajā vietā, kur pazudīs skola, ja tur tiešām ir perspektīva 10 gados ar bērnu skaitu... Ja mēs tagad pasakām šai skolai “čau”, tad viss – tur viss beigsies.”

Kamēr gan pašvaldības, gan valsts līmenī skolu jautājumā valda nenoteiktība un kavēšanās ar konkrētu lēmumu pieņemšanu, izglītības iestāžu kolektīvi, skolēni un viņu vecāki ir neziņā par nākotni.

Sandra Paegļkalne

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par "Jēkabpils laiks" saturu atbild SIA "Vidusdaugavas televīzija".
#SIF_MAF2023