Jēkabpils novada Galvenā bibliotēka svin 100 gadu jubileju 0

Ar svinīgu pasākumu Krustpils Kultūras centrā atzīmēta Jēkabpils novada Galvenās bibliotēkas simtgade. Iestādes kolektīvu nozīmīgajā jubilejā bija ieradušies sveikt gan bijušie darbinieki, gan viesi no citām Latvijas bibliotēkām, gan sadarbības partneri un lasītāji.

Jēkabpils novada Galvenā bibliotēka dibināta 1924. gada 16. jūlijā, toreiz tā atradās Rīgas ielā 137 un tās nosaukums bija Krustpils pilsētas valdes bibliotēka. Bibliotēkas pirmais vadītājs bija Krustpils pilsētas domes sekretārs Nikolajs Ozoliņš. Gadu laikā iestādei vairākkārt mainījies gan vadītājs, gan nosaukums, gan arī atrašanās vieta, bet no 1959. gada tā atrodas tagadējās telpās – Rīgas ielā 212.

Laika gaitā bibliotēkas telpas ir ieguvušas modernu, mūsdienīgu izskatu, tāpat ir ievērojami paplašinājies krājums. Šobrīd bibliotēkā ir vairāk nekā 52 tūkstoši eksemplāru, no kuriem 42 tūkstoši ir grāmatas. Bibliotekāra profesija nenozīmē tikai grāmatu izsniegšanu – viņu pienākumu loks ir daudz plašāks.

“Agrāk man likās, ka bibliotekāri ir tikai tie, kas sēž uz vietas, izsniedz grāmatiņas, saņem grāmatiņas,” stāsta Jēkabpils novada Galvenās bibliotēkas Bērnu un jauniešu nodaļas vadītāja Ilona Švābe. “Strādājot bibliotēkā, es sapratu, ka bibliotekāri ir kareivji, kas māk visu. Viņi māk radošumu, viņi ir psihologi, sociālie darbinieki, kultūras darbinieki... Bibliotekārs māk visu.”

Arī bijušie darbinieki savas darba gaitas Jēkabpils bibliotēkā raksturo kā radošu un pozitīvu laiku.

“Pateicoties darbam Jēkabpils novadā, šobrīd es strādāju Ogres Centrālajā bibliotēkā,” stāsta Ogres Centrālās bibliotēkas direktores vietniece Aija Žilvinska. “Darbs bija visnotaļ patīkams un radošs. Bibliotēkas ir augušas šajā laikā. Kad es sāku strādāt, bija parastie katalogi, kur mēs rakstījām kartītes ar rokām, bet tagad sen jau mums ir informācijas sistēma un daudz dažādu tehnoloģiju.”

Kopš 1994. gada Jēkabpils novada Galveno bibliotēku vada Zinaīda Rabša. Viņa pauž prieku par to, ka iestādes nozīmīgajos svētkos ir tik daudz viesu.

“Mēs kopā pavadījām ļoti jauku dienu, un ir svarīgi šajā dienā dzirdēt labus vārdus no mūsu lasītājiem, sadarbības partneriem, kolēģiem, jo tie iedvesmo mūs tālāk mūsu darbībai,” saka Jēkabpils novada Galvenās bibliotēkas direktore Zinaīda Rabša.

Sirsnīgus vārdus un dāvanas kolektīvam veltīja daudzi klātesošie. Pārstāvēta bija arī Kultūras ministrija, kas bibliotēkai pasniedza Atzinības rakstu par ievērojamo darbu, kas ir ieguldīts iestādes darbībā un attīstībā. Tāpat ar atzinīgiem vārdiem bibliotēku sveica Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības un kultūras jautājumos Alfons Žuks, kurš bija sarūpējis visam iestādes kolektīvam 300 eiro kopīgai ekskursijai.

“Man šī – Galvenā bibliotēka ir sevišķi mīļa,” stāsta jēkabpiliete, rakstniece Anna Skaidrīte Gailīte. “Es atceros tos pirmsākumus. Es vēl biju skolniece, kad bibliotēka ienāca šajās telpās. Bibliotēka mani ir pavadījusi visu manu garo dzīvi.”

Jau 40 gadus bibliotēkas paspārnē darbojas interešu apvienība “Literāts”, kas pulcē gan jaunos, gan pieredzējušos dzejniekus un rakstniekus. Lai gan šobrīd apvienības darbība ir mazāk aktīva, tās pārstāvjiem ir idejas jaunam cēlienam.

Interešu apvienības “Literāts” vadītāja Sintija Kampāne - Štelmahere stāsta: “Man aizvien ir jaunas idejas, ko “Literātā” varētu darīt, kādas varētu būt darbnīcas, kādus autorus varētu uzaicināt. Tas viss ir jāīsteno. Paldies Jēkabpils novada Galvenajai bibliotēkai, ka literārā pasaule joprojām ir iespējama un uzturama. Jo cilvēki vairāk lasīs, jo viņi arī vairāk rakstīs.”

Pēc svinīgajām uzrunām un priekšnesumiem tika iedegtas sveces tortē, kas tapusi par godu bibliotēkas jubilejai. Vizuālā noformējuma pamatā ir Jēkabpils 3. vidusskolas 3. klases skolnieka Roberta Brikmaņa skice. Viņš uzvarēja bibliotēkas rīkotajā zīmējumu konkursā, kurā vajadzēja izveidot skici simtgades tortei. Konditorejas gardumu, ko varēja nobaudīt ikviens klātesošais, cepa SIA “Dona”.

Ar muzikāliem priekšnesumiem klātesošos priecēja Atašienes folkloras kopa "Vīraksne" un sēļu tradicionālās mūzikas grupa “Krāce”.

Sandra Paegļkalne