Jēkabpils ģimnāzisti Kultūras kanona finālā aizstāv tautastērpa vērtību 0

Rīgā norisinājās Kultūras kanona konkursa fināls. Konkursa finālā piedalījās 15 dažādu reģionu Latvijas skolas, tostarp Jēkabpils Valsts ģimnāzija. Ceļazīmi ģimnāzisti izcīnīja 27. novembrī Rēzeknē, konkursa atlases otrajā – novadu kārtā.

Šogad konkursa tēma bija “Latvijas Kultūras kanona vērtību stāsts: kā lasīt? kā stāstīt? kā rakstīt?”

Ģimnāzisti izvēlējās sev tuvāko Latvijas kultūras kanona vērtību – tautastērpu. Diskutējot par pašu piedzīvoto un pieredzēto mākslinieciskās pašdarbības kolektīvos par dalībnieku izpratni tautastērpu komplektēšanā un lietošanā, viņi nonāca pie domas, ka vēlas veidot mazu tautastērpu rokasgrāmatu, kas kalpotu kā atgādne deju kolektīvu un koru dalībniekiem un vadītājiem gan ikdienā, gan gatavojoties Dziesmu un Deju svētkiem.

Gatavošanās finālam aizritēja intensīvā tempā, tika izveidoti vairāki grāmatas dizaina prototipi un atlasīts saturs. Savai grāmatai skolēni izvēlējās nosaukumu – "Kā neizskatīties pēc tūrista Dziesmu svētkos". Izaicinājums bija salīdzinoši plašais informācijas klāsts par tautastērpiem, kuru vajadzēja noīsināt viegli uztveramā formā, jo jau esošās grāmatas par latviešu tautastērpu satur ļoti niansētu informāciju, kuru nereti spēj uztvert tikai jomas speciālisti, bet ģimnāzistu grāmatas mērķauditorija ir jaunieši, kam par tautastērpiem nav sevišķi plašu zināšanu. Lai izprastu mērķauditorijas zināšanas un vajadzības, pirms grāmatas izstrādes tika izveidota aptauja, un vēlāk grāmatas saturs tika testēts uz mērķauditoriju. Informācijas izpētes procesā skolēni tikās ar Tautas daiļamata meistari Maiju Kulakovu un Jēkabpils kolektīvu vadītājiem.

Fināls norisinājās Latvijas Nacionālās bibliotēkas 11. stāva konferenču zālē. Skolu komandas sveica Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Signe Grūbe, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore Dagnija Baltiņa, LKA rektors Dāvis Sīmanis, Latvijas Kultūras kanona konkursa vidusskolēniem idejas autore – kuratore Anda Laķe, kā arī programmas “Latvijas skolas soma” vadītāja Aija Tūna. Žūrijā bija arī Jelgavas tipogrāfijas valdes priekšsēdētājs Māris Matrevics.

Fināla prezentācijās varēja iepazīties gan ar grāmatu prototipiem no pašu skolēnu lietām, papīra lapām, gan ar grāmatām par Kanonā ietvertajiem komponistu skaņdarbiem, kurus varēja klausīties, nolasot QR kodus, gan ar īpaša dizaina darba burtnīcu sākumskolai par Mērnieku laikiem, gan ar pašizdotajiem subkultūru literārajiem žurnāliem un vēl daudz ko citu.

Jēkabpils Valsts ģimnāzijas prezentācijas iesākumā skanīgu priekšnesumu sniedza skolas absolvents Lauris Siliņš, kas šobrīd mācās Rīgas Doma kora skolā. Laura uzstāšanās bija provokatīva intriga, jo viņš demonstrēja skaistu tautasdziesmas “Tumša nakte, zaļa zāle” dziedājumu, tērpies pavisam aplam nokomplektētā tautastērpā un neatbilstošā frizūrā. Skatītāji un žūrija manāmi atdzīvojās.

Šoreiz žūrija uzdeva dažādus jautājumus, piemēram, "Kur ir pateikts, kāds ir pareizais tautastērps?" un “Vai vispār kāds ir tiesīgs pateikt, kas ir pareizi un kas nav pareizi?”. VIAA pārstāve ļoti pārliecinoši uzstāja, ka nedrīkst aizliegt miksēt dažādu novadu tautastērpa daļas, ja, piemēram, vecāki ir nākuši no dažādiem novadiem u.tml. Uz to jēkabpilieši atbildēja, ka "tā kā šobrīd nav oficiāli nodefinēts, ko drīkst, ko nē, tad ierosinām veidot likumu, kurā ir nodefinēts, kas ir tautastērps un kā to drīkst nēsāt." Žūrijas pārstāvjus šī atbilde acīmredzami pārsteidza, pat satrauca, taču kopumā ģimnāzisti uzskata, ka prezentācija izdevās un viņu nacionālā, nedaudz konservatīvā ideja tika nodota Rīgai; tālāk jau tā ir viņu pašu izvēle, sadzirdēt to vai aizmirst.

Komandas biedru sajūtas:

Ance Paula Onužāne:

”Gatavošanās pasākumam paņēma daudz darba un pacietības, taču tas bija tā vērts. Bija ļoti interesanti klausīties un aplūkot citu skolu komandu darbus, kā arī baudīt jauko uzņemšanu un vidi LNB.”

Amanda Tomiņa:

“Kultūras kanona konkurss bija tiešām interesants un izglītojošs pasākums. Es guvu ieskatu visdažādākajās Kultūras kanona formās un apguvu jaunas prasmes. Bija izaicinoši maketēt grāmatu, bet esmu priecīga, ka to izmēģināju, jo tagad zināšu un spēšu to izdarīt. Laba kultūras pieredze, kas deva iedvesmu piedalīties konkursā nākamgad.”

Elga Skrebele:

“Kultūras Kanona konkurss ikreiz ir lieliska iespēja Latvijas jauniešiem padziļināti iepazīt mūsu kultūras vērtības, sacensties, pacīnīties savā starpā un mācīties pastāvēt, prezentēt un aizstāvēt savas idejas. Šī gada konkursa darba izstrādes process noteikti nebija viegls, īpaši grāmatas dizainēšana un maketēšana. Lepojos ar mūsu skolas komandu, kas tika ar to galā un prata pastāvēt par savu pārliecību. Domāju, ka darbs pie šī projekta ir ieguvums ne tikai Anetei, Ancei un Amandai, bet arī visam skolas kolektīvam. Tas lika nopietni paskatīties uz mūsu tautastērpu kā īpašu mūsu identitātes kodu, un zinu, ka ģimnāzijas jaunieši patiešām to novērtē.”