Jēkabpiliešus informē par decentralizēto kanalizācijas sistēmu ietekmi uz vidi 0

Jēkabpilī norisinājies seminārs, kurā iedzīvotāji tika informēti par decentralizēto kanalizācijas sistēmu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Decentralizētā kanalizācija var ietekmēt ne tikai ezerus un upes, bet arī akās esošo ūdeni. Veicot pētījumu vairākās Latvijas pilsētās, konstatēts, ka aptuveni 15 līdz 20 procentos aku ir ūdens mikrobioloģiskais piesārņojums. Jēkabpilī rezultāti gan ir labi, tomēr speciālisti uzsver, ka pārbaudes veiktas tikai divās vietās.

“Jēkabpilī tika ņemti paraugi no divām akām, kur cilvēki ņem arī dzeramo ūdeni,” stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciāliste Linda Fībiga. “Vismaz šajos divos objektos jēkabpilieši ir laimīgi, jo piesārņojums, kas nāk no mūsu organismiem, viņu akās nav konstatēts, tātad tas ūdens ir drošs lietošanai, bet principā individuālās mazmājiņas jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas ir viens no potenciālajiem gruntsūdeņu piesārņotājiem. Ja mēs zinām, uz kuru pusi gruntsūdens plūst un tajā virzienā mums pretī nav akas, tad teorētiski varētu būt, ka ūdens ir salīdzinoši pasargāts. Bet to mēs nevaram pateikt, vienkārši skatoties, to parasti mēra, līdz ar to risks potenciāli var būt jebkurā gadījumā.”

Gan videi, gan pašu veselībai drošāk ir lietot centralizēto kanalizāciju, bet daudziem ne tikai laukos, bet arī pilsētās joprojām ir krājbedres, septiķi un citas iekārtas. Jēkabpils pilsētā šobrīd ir aptuveni 1200 decentralizēto kanalizācijas sistēmu, pārsvarā – krājtvertnes. Ministru kabineta noteikumos un Jēkabpils novada pašvaldības saistošajos noteikumos ir virkne prasību, kas jāievēro decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašniekam, tostarp pienākums nodrošināt sistēmas atbilstību vides prasībām, veikt sistēmas apkopi un remontu, krājtvertņu gadījumā tās regulāri iztukšot un veikt sistēmas reģistrāciju. Lai gan vairums decentralizēto kanalizācijas sistēmu, izņemot speciāli noteiktās teritorijās esošās, ir obligāti jāreģistrē pašvaldības reģistrā, ne visi to ir izdarījuši.

“80 procenti no sistēmām ir reģistrēti, atlikušie procenti diemžēl vēl nav reģistrējušies, bet visi ļoti laipni aicināti vērsties pašvaldībā un reģistrēt savu decentralizētās kanalizācijas sistēmu,” saka SIA “Jēkabpils ūdens” valdes loceklis Artūrs Smagars.

Iepriekšējo gadu laikā Jēkabpilī ir veikti vairāki ūdenssaimniecības attīstības projekti, kuru laikā izbūvēti jauni kanalizācijas tīkli, tādā veidā nodrošinot iespēju pieslēgties centralizētajai kanalizācijai arvien plašākam iedzīvotāju lokam. Tāpat pašvaldība paredz līdzfinansējumu nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajai kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmai. Pēdējo sešu gadu laikā vislielākā iedzīvotāju aktivitāte bija 2019.gadā, kad centralizētajai kanalizācijas sistēmai pieslēdzās 133 mājsaimniecības, bet tagad jaunu pieslēgumu skaits ir samazinājies.

“Katru gadu apmēram līdz 60 iedzīvotājiem tomēr nāk un slēdzas,” skaidro Artūrs Smagars. “Tā kā ir pieejams pašvaldības līdzfinansējums pieslēgšanās procesam, tad iedzīvotāji tomēr nāk un slēdzas, bet tas ir ļoti atkarīgs no iedzīvotāju vēlmēm.”

Seminārā jēkabpiliešiem tika atgādināts, ka centralizētā kanalizācijas sistēma ne tikai samazina apkārtējās vides un ūdeņu piesārņojumu, bet arī nerada iedzīvotājiem tik lielu administratīvo slogu kā decentralizētā sistēma.

Sandra Paegļkalne

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par "Jēkabpils laiks" saturu atbild SIA "Vidusdaugavas televīzija".
#SIF_MAF2023