Jēkabpilieši darina ierakumu sveces Ukrainai 4

Jēkabpils Vēstures muzeja brīvdabas nodaļā “Sēļu sēta”, Amatu mājā, norisinājusies ierakumu sveču darināšanas darbnīca. Gan muzeja darbinieki, gan brīvprātīgie iedzīvotāji veidoja ierakumu sveces, kas tiks sūtītas uz Ukrainu. Ideja par šādu iniciatīvu radās kādreizējai Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājai Margaritai Epermanei.

“Sākums bija ļoti vienkāršs,” stāsta Margarita. “Es piedalījos kā dalībniece vienā no sveču izgatavošanas darbnīcām Rīgā. Tad man nāca idejas, un mēs kaimiņu starpā sākām ievākt izejmateriālus. Taisījām arī slimnīcā, kur es strādāju, gan Bauskas slimnīcā, gan pēc tam ar kolēģiem Vaivaros. Tad es sazinājos ar Lauri Trukšāni un jautāju, vai viņi ir taisījuši. Viņa teica, ka nē.”

Tomēr Jēkabpils Vēstures muzeja darbinieki jau bija domājuši par šādu pasākumu un sadarbībā ar Margaritu noorganizēja darbnīcu arī Jēkabpilī. Vispirms tika uzrunāti iedzīvotāji ar aicinājumu ziedot metāla kārbas un sveces vai sveču atlikumus.

“Aktivitāte bija liela,” stāsta Jēkabpils Vēstures muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja Ieva Aldiņa. “Mēs pateicamies visiem, kas atnesa gan sveču galus, gan sveces. Bija sajūta, ka cilvēki ir pirkuši sveces, lai varētu ziedot šim pasākumam. Materiālu ir daudz. Es domāju, ka šodienas laikā mēs neiekļausimies, lai visu uztaisītu. Sveces mēs taisīsim arī turpmākās dienas.”

Darbnīcas dalībnieki grieza un rullēja kartonu, ko lika iekšā metāla kārbās. Pasākumā piedalījās gan muzeja darbinieki, gan brīvprātīgie.

“Es strādāju Krustpils pilī, nācu kolēģiem palīdzēt radīt siltumu Ukrainai,” stāsta Inese. “Es atnācu kopā ar abām meitām. Gribēju parādīt bērniem, ka ir jāpalīdz grūtajā situācijā citiem cilvēkiem.”

Ineses meitas – Ieva un Marta stāsta, ka viņām process patīk, un Ukrainai novēl mieru, prieku un siltumu.

Daļai dalībnieku tā nav pirmā pieredze palīdzības sniegšanā Ukrainai. Raisa jau agrāk sniegusi palīdzību: “Esmu noadījusi ļoti daudz zeķu, kas jau atdotas un aizvestas uz Ukrainu. Tagad iesāku adīt cimdus karavīriem. Šodien mazliet pastrādāju šeit.”

“Man šādu sveču gatavošanā ir pirmā pieredze,” stāsta Spodra. “Process ir ļoti vienkāršs. Gribas jau arī, lai mans siltumiņš aiziet Ukrainai, lai mums visiem kļūst silti!”

Siltuma netrūka arī procesa norises laikā. Katlos tika kausētas iedzīvotāju saziedotās sveces un sveču gali. Pēc tam ar sakarsēto parafīnu tika piepildītas metāla bundžas, kurās pirms tam tika ievietots sagrieztais kartons.

“Ierakumu sveces radušās 20.gadsimtā, nekas praktiskāks nav izdomāts, jo tās nenodziest arī nelielā vējā un nelielā lietū, līdz ar to tas ir palīginstruments gan siltumam, gan ēdiena sasildīšanai,” stāsta Margarita Epermane. “Gribētu vēl pateikt lielu paldies Inesei Berķei – Jēkabpils Vēstures muzeja direktorei, kā arī “Sēļu sētas” saimniecēm, kas nodrošināja tādus apstākļus, par kuriem nevarētu pat iedomāties. Tā ir ekskluzīva iespēja – tikko remontētajās, nesen atklātajās telpās taisīt sveces. Tas iedeva vēl papildu sirsnību un mīļumu.”

Gatavās ierakumu sveces tiks nogādātas biedrībā “Tavi draugi”, kas pēc tam organizēs sveču nogādāšanu Ukrainas karavīriem. Viena no svecēm tika izmēģināta, pārliecinoties, ka tā pilda savu funkciju un deg pat diezgan stiprā vējā.

Sandra Paegļkalne