Jēkabpilieši baidās par savu automašīnu drošību 13

Jēkabpiliete Patrīcija ir šokā par piedzīvoto. Šī nedēļa viņai iesākās ar nepatīkamu pārsteigumu – pie mājas novietoto automašīnu naktī apciemojuši zagļi un vandaļi.

“Es pienācu pie mašīnas, atvēru šofera puses durvis un jutu caurvēju,” stāsta Patrīcija. “Es pacēlu galvu un skatos – logs izsists. Piegāju un skatos – nav arī lielā skaļruņa. Uzreiz sākās panika. Stresā zvanīju tētim, prasīju, ko darīt. Tētis teica – policijai zvanīt. Paziņoju policijai, tā atbrauca, safotografēja visu, protokolu uzrakstīja.”

Patrīcijas automašīnas logam jau ielikts jauns stikls, bet turpat netālu esošās stikla lauskas vēl liecina par neseno notikumu. Turklāt tas nav vienīgais gadījums – iedzīvotāji ziņo, ka tajā pašā naktī logi izsisti vēl diviem spēkratiem, no viena nozagts instrumentu komplekts.

Automašīnu demolētāji konkrēto pilsētas rajonu pēdējā laikā apmeklējuši vairākkārt. Pagājušā gada oktobrī vairākiem spēkratiem vandaļi nolauza atpakaļskata spoguļus. Savukārt vēl pirms tam vairākkārt konstatēta automašīnu skrāpēšana.

Patrīcija no vandaļiem cietusi jau otro reizi: “Pagājušogad aprīlī piecēlos savā dzimšanas dienā, piegāju pie mašīnas, tikai tad man bija cita mašīna. Man visa mašīna bija saskrāpēta. Uz durvīm bija krusts uzvilkts, pa abām pusēm švīkas uzvilktas.”

Notikušais iedzīvotājus satrauc, bet daudziem nav garāžas vai citas drošas vietas, kur likt spēkratus.

“Galīgi nejūtos droši tāpēc, ka tepat visu laiku skrāpē mašīnas un spoguļus lauž nost,” saka jēkabpilietis Genādijs. “Un ir dzirdēts, ka Bebru mikrorajonā jaunieši ar maskām staigā un pārbauda mašīnas, vai ir vaļā, vai ciet, un skatās iekšā.”

Valsts policija nesaņem informāciju par visiem automašīnu demolēšanas gadījumiem, jo ir cietušie, kuri nevēršas pie likumsargiem. Tad, ja tiek saņemts iesniegums par demolēšanas faktu, ne vienmēr izmeklēšana vainagojas panākumiem. Arī Patrīcijas auto skrāpētāji tā arī netika notverti. Valsts policijā skaidro, ka galvenais kavēklis šādu lietu atrisināšanai ir video novērošanas kameru trūkums.

“Tas varbūt ir pašvaldības lauciņš. Ja būtu vairāk tās video novērošanas, noteikti ātrāk varētu viņus identificēt,” saka Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirkņa priekšniece Evita Galviņa.

Arī iedzīvotāji vēlas, lai teritorijā tiktu uzstādīta video novērošanas kamera, tomēr Jēkabpils novada pašvaldības policijā uzsver, ka tas nav vienkāršs process. Pašvaldības kameras drīkst atrasties un filmēt tikai pašvaldības teritorijās. Turklāt esot daudzas citas vietas, kur nepieciešama video novērošana.

“Video iekārtu ir tik, cik to ir, arī akumulatoru ilgums ir ierobežots, tās ir visu laiku jāatjauno, jāuzlādē. Lielākā problēma ir pats pakalpojums – pacēlājs. Kameru vajag gan uzlikt, gan noņemt. Tas viss iet no pašvaldības budžeta,” skaidro Jēkabpils novada pašvaldības policijas priekšnieks Indulis Surkulis.

Likumsargi iesaka iedzīvotājiem pašiem rūpēties par savu spēkratu drošību – turēt tos garāžās, ja ir iespēja, vai stāvvietās, kur ir video novērošana. Tāpat iedzīvotāji aicināti nekavējoties ziņot policijai, ja tiek manītas nelikumīgas darbības.

Sandra Paegļkalne