Jēkabpilī zema aktivitāte daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmā 0

Jēkabpilī ir vairāk nekā 200 daudzdzīvokļu māju, kuras ir Jēkabpils namu pārvaldes apsaimniekošanā. No tām lielākajai daļai nav veikti vērienīgi atjaunošanas darbi, tādēļ sliktā stāvoklī ir gan ēku energoefektivitāte, gan vizuālais izskats. Ar finanšu institūcijas “Altum” atbalstu iedzīvotājiem ir iespēja veikt māju siltināšanu, tomēr jēkabpilieši šajā jomā nav bijuši pārāk aktīvi. Pēdējo astoņu gadu laikā interesi par šo programmu izrādīja 11 mājas, bet ne visās ir sasniegts rezultāts.

“Tika uztaisītas aptuveno izmaksu tāmes, un tad divas mājas atteicās, dalību turpināja deviņas daudzdzīvokļu mājas,” stāsta SIA “JK Namu pārvalde” valdes locekle Elita Freija. “Uzsākot iepirkumu organizēšanu 2021.gadā, mēs veicām iepirkumus deviņām mājām par būvniecības darbu uzsākšanu. Tad jau bija saprotamas kopējās projektu izmaksas. Tika rīkotas dzīvokļu īpašnieku sapulces, un šajā laikā vēl sešas mājas atteicās no turpmākās dalības programmā. Rezultātā uz būvniecības darbu veikšanu aktualizējās tikai trīs mājas.”

Vienā no mājām būvdarbi tā arī netika uzsākti, bet vēl viena māja siltināta bez namu pārvaldes starpniecības, rezultātā šobrīd Jēkabpilī ir trīs daudzdzīvokļu mājas, kurās astoņu gadu laikā veikta siltināšana. Divās no tām būvdarbi tiks pabeigti tuvāko nedēļu laikā. Namu pārvaldē uzsver, ka māju siltināšanu kavē vairāki apstākļi. Pirmkārt, daļai māju nemaz nav iespēju piedalīties programmā, jo tai ir pārāk lieli komunālo maksājumu parādi. Otrkārt, iedzīvotājus baida kredītmaksājumi.

“Ekonomiskā situācija valstī, neprognozējamās būvniecības izmaksas, kā arī sadārdzinājušās elektrības izmaksas – tas nemotivē iedzīvotājus izlemt par labu kredīta ņemšanai,” saka Elita Freija.

Tomēr siltināto māju iedzīvotāji nenožēlo dalību energoefektivitātes programmā. Dārzu ielā 7 būvdarbi tuvojas beigām, un jau aizvadītajā ziemā iedzīvotāji izjuta apkures rēķinu samazināšanos.

Mājas iedzīvotāja Baiba Balode stāsta: “Pirms siltināšanas ziemas mēnešos par viena kvadrātmetra apkuri sanāca maksāt gandrīz divus eiro, dažreiz pat vairāk. Mūsu dzīvoklis ir 53 kvadrātmetrus liels, tātad bija jāmaksā vairāk nekā 100 eiro par apkuri vien, tas ir bez PVN. Tagad, kad uzlika alokatorus un mēs paši varam regulēt siltumu, apkures rēķini ir 12 eiro mēnesī, 17 eiro mēnesī, 38 eiro mēnesī. Starpība ir ļoti liela.”

“Altum” programma paredz, ka viena projekta īstenošanai tiek sniegts atbalsts 49 procentu apmērā no attiecināmajām projekta izmaksām. Atlikušās izmaksas iedzīvotājiem jāsedz, ņemot kredītu. Svarīgi, ka aizdevuma atmaksu var sākt veikt, kad būvdarbi jau pabeigti un siltumenerģijas rēķini jau ir mazāki. Baibai turpmākos 15 gadus ikmēneša kredītmaksājums ir nepilni 50 eiro.

“Es domāju, ka tas ir tā vērts,” saka Baiba. “Manam mūžam nevajadzēs, bet pēc tam dzīvoklis paliks bērniem, un, protams, renovētai mājai ir cita vērtība.”

Par daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmu sabiedrībā valda dažādi stereotipi, bet finanšu institūcija “Altum” veic skaidrojošo darbu, lai tos likvidētu.

“Altum” Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes daļas vadītāja Ilze Ungure stāsta par vienu no izplatītākajiem stereotipiem: “Iedzīvotājiem bieži vien tiek stāstīts, ka viņu dzīvoklim tiks uzlikta hipotēka, bet šajos siltināšanas projektos tiek uzlikta komercķīla Uzņēmumu reģistrā pilnvarotai personai pret mājas naudas plūsmu. Katram dzīvoklim netiek uzlikta hipotēka. Katrs īpašnieks šo dzīvokli var arī pārdot. Tas nekādā veidā neierobežo īpašnieka tiesības, ja viņš piedalās šajā programmā.”

Šobrīd “Altum” piedāvā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmu 2022. - 2026.gadam. Ņemot vērā, ka gala dokumenti jāiesniedz līdz 2026.gada marta beigām un viena projekta īstenošanai ir vajadzīgi aptuveni divi gadi, tiem, kuri vēlas piedalīties, ir jāpasteidzas ar pieteikšanos. “Altum” mājaslapā ir publicēta detalizēta informācija par noteikumiem.

Sandra Paegļkalne