Jēkabpilī var iepazīt “Sirds uz trotuāra” autoru izstādē “Nezināmais Čaks” 16

“Miglā asaro logs...”, “Sirds uz trotuāra”, “Mūžības skartie” – ar šiem vārdiem daudziem asociējas Aleksandrs Čaks – pirmais latviešu literāts, kura daiļrade ir izteikti urbāniska. Cik labi mēs pazīstam Aleksandru Čadaraini? Atbildi uz šo jautājumu varam rast izstādē “Nezināmais Čaks”, kas skatāma Jēkabpils pilsētas bibliotēkas Izstāžu zālē – Jēkabpilī, Pasta ielā 39. Šonedēļ interesenti varēja tikties arī ar Aleksandra Čaka muzeja galveno krājuma glabātāju Solvitu Elertu, kura klātesošajiem stāstīja maz zināmus faktus par 20.gadsimta izcilo dzejnieku un rakstnieku. Tikšanos vēl interesantāku radīja fakts, ka Solvita pati ir no Jēkabpils – beigusi kādreizējo Jēkabpils 1.vidusskolu. Izstādē skatāmas vēsturiskas fotogrāfijas, kā arī lasāma informācija par Aleksandra Čaka dzīvi un daiļradi, bet daudz plašāka informācija par literātu pieejama muzejā, Rīgā, kas iekārtots vienā no dzīvokļiem ēkā, kur Čaks tiešām dzīvojis.

“Ciemos vajag nākt un mēģināt iejusties Aleksandra Čaka dzīvoklī, kas ir iekārtots tā, kā mēs esam to atklājuši pēc materiāliem, fotogrāfijām, atmiņām,” stāsta Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa – muzeja galvenā krājuma glabātāja Solvita Elerta. “Nekas nav izdomāts. Visas lietas, kas nonākušas līdz mūsu krājumam, ir novietotas tā, kā tas ir bijis 30.-40.gados, kad dzejnieks tur dzīvoja. Ir divas memoriālās istabas, kas stāsta par viņa sadzīvi, kā viņš ir strādājis, kā viņš ir vadījis savas dienas šajā dzīvoklī. Visi priekšmeti, kas ir dzīvoklī, – tās visas ir autentiskas Čadaraiņu ģimenes lietas. Mūsu muzeja stratēģijā ir noteikts, ka mēs neiepērkam antikvariātos līdzīgas lietas. Ja mums, piemēram, krājumā nav nonākusi Aleksandra tēva – Jāņa Čadaraiņa “Singer” šujmašīna, jo viņš bija drēbnieks, tad diemžēl mums tās nav.”

Gan izstādē, gan sarunā ar Solvitu varēja uzzināt par dažādiem Aleksandra Čaka un viņa tuvinieku dzīves notikumiem. Piemēram, dzejoļi, kas apkopoti krājumā “Debesu dāvana”, kas pirmo reizi tika izdots tikai pēc dzejnieka nāves, bija radīti, iedvesmojoties no kaislīgas, bet aizliegtas mīlestības. Tie bija veltīti Čaka mīļotajai – Mildai Grīnfeldei. Par šiem un vēl citiem Aleksandra Čadaraiņa dzīves faktiem var uzzināt, apmeklējot izstādi “Nezināmais Čaks”, kas Pasta ielā 39 būs skatāma līdz 14.martam.

Sandra Paegļkalne