Jēkabpilī turpina cīnīties ar graustu problēmu 0

Jēkabpils pilsētā neapsaimniekotu, avārijas stāvoklī esošu ēku nojaukšana tika uzsākta pirms pieciem gadiem. Šo gadu laikā nojaukti astoņi grausti, kas radīja apdraudējumu iedzīvotājiem un bojāja pilsētvides ainavu. Tomēr pamesto ēku nojaukšana nav tik vienkāršs process.

Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis skaidro – galvenā problēma ir, ka daudzas ēkas pieder privātīpašniekiem: “Dažos gadījumos viņiem vēl ir maksātnespējas administratori, līdz ar to ir ļoti grūti sakārtot šīs lietas. Tā tas ir “Latvijas Naftas” gadījumā... Mēs īsti netiekam galā.”

Raivis Ragainis runā par vecu bērnudārza ēku, kas pieder uzņēmumam “Latvijas nafta” un kas, gadiem ejot, ir pārvērtusies par atkritumu izgāztuvi un bīstamu vietu, sevišķi bērniem, kuri tur skraida. Daudzviet ir atdalījušies ķieģeļu gabali, kas kuru katru brīdi var krist lejā. Ēkā regulāri arī izceļas ugunsgrēki.

Sākotnēji vietvarā bija plāns ēku nojaukt jau šogad, bet sarunas ar uzņēmumu nevedas tik viegli. “Šobrīd esam nonākuši līdz tam, ka apkārt jābūt uzliktai sētai, lai nodrošinātu, ka pie ēkas nevar piekļūt,” skaidro Raivis Ragainis. “Tad viņi divu nedēļu laikā sasauks padomi. Ir izsludināts iepirkums un atrasts uzņēmējs, kas to veiks.

“Process iet, bet mēs to esam dzirdējuši jau vairākas reizes, ka viss notiek, bet rezultāta kā nav, tā nav. Ceram, ka viņi paši jau šogad nojauks to bērnudārzu, bet, ja nē, tad mēs to izdarīsim un sūtīsim viņiem rēķinu.”

Jau iepriekš ir nojauktas būves, pēc tam mēģinot piedzīt līdzekļus no īpašnieka, bet nesekmīgi. Ēku demontāžā ieguldīto finansējumu nav izdevies atgūt. Ir gadījumi, kad privātīpašnieks degradēto būvi par simbolisku samaksu pārdod pašvaldībai, kas tālāk var lemt par ēkas nākotni, tomēr nojaukšanu kavē arī finansiālie aspekti. Vienas piecstāvu ēkas demontāža izmaksā aptuveni 50 tūkstošus eiro. Šie ir iemesli, kādēļ vēl nav nojauktas nepabeigtās daudzdzīvokļu ēkas Auseklīša ielas mikrorajonā.

Jēkabpiliete Rita stāsta: “Tur it kā ir aizsists ar dēļiem, bet tur bomži dzīvo. Viņiem tur ir silti, viņi grib iedzert, tāpēc neiet uz Sarkano Krustu.”

“Viņi atstāj pagrabos visādus “musurus”. Tas tiešām nav patīkami. Man no trešā stāva bija nokritis kaķītis, un es viņu atradu tieši tajā pagrabā, kur viss ir pienests. Tāda miskaste uztaisīta! Vajadzētu meklēt saimniekus, lai viņi jauc nost.”

Jēkabpiliete Lāsma stāsta: “Tas nav vizuāli pievilcīgi, ka grausti ir šeit, protams, tas ir arī bīstami. Ar katru mirkli tie kļūst bīstamāki. Kāds ir stāstījis, ka redzējis tos mirkļus kaut kad senāk, ka kāds balkons nokrīt. Ēka degradējas, un kādā brīdī tas var kļūt arvien bīstamāk. Arī meita stāsta, ka draudzenes stāstījušas, ka atrod kaut kādu caurumu un ielien tajā mājā iekšā. Tas var beigties visādi. Protams, to vajadzētu risināt!”

Jēkabpiliete Kristīne stāsta: “Grausti bojā visu skatu, un bērni tur tomēr tiek iekšā. Ir redzēts, ka viņi tur skraida. Nekas labs tas nav. Solīt jau sola sakārtot, bet neko nedara.”

Raivis Ragainis skaidro, ka ir jādomā ne tikai par graustu nojaukšanu, bet arī jauniem daudzdzīvokļu namiem, kur varētu dzīvot ārsti un citi speciālisti: “Mans uzskats ir tāds, ka projekts jāveido viens gan nojaukšanai, gan uzbūvēšanai, lai tajā vietā varētu demontāžas darbu veikt uzreiz ar būvniecību. Tas ir krietni lētāk un arī vienkāršāk. Šobrīd mēs nojaucam, ir kaut kādi pagrabstāvi, kurus mēs nerokam laukā, mēs tikai nolīdzinām. Ja būs nākamā būvniecība, tad atkal jātaisa urbumi un pētījumi, kas tur ir, kā tur nav. Ja tas ir kopā ar jaunas ēkas būvniecību, tad tas uzreiz atvieglo procesu. Tu zini, kādas komunikācijas ir kurā vietā.”

Šāds plāns Jēkabpils novada pašvaldībai ir attiecībā uz vairākiem graustiem divos pilsētas mikrorajonos, bet pagaidām šiem darbiem nav atrasts finansējums. Tikmēr vietvara cenšas ik gadu atrast finansējumu vismaz viena grausta nojaukšanai.

Sandra Paegļkalne