Jēkabpilī sagaida ceļojošo miera lāpu 3

Jēkabpils pilsētu pirmdienas vakarpusē sasniedza Miera skrējiena starptautiskā komanda. Eiropas maršruts ved cauri Latvijai, un Jēkabpils bija viena no pēdējām skrējiena pieturvietām mūsu valsts teritorijā.

“Latvijā skrējiens notiek reizi divos gados, bet komanda teica: “Mēs gribam šogad arī skriet, jo miers ir vajadzīgs mums visiem”. Tāpēc šis skrējiens šogad ir,” stāsta Miera skrējiena Latvijas posma koordinatore Baiba Mennika. “Skrējiena būtība – cilvēkiem nest prieku. Prieks vairojas, tas dalās. Būtība ir, lai mēs vairojam šo prieku, mīlestību, draudzību un sirsnību. Mēs nesam vēstījumu – nepadoties un sasniegt savu mērķi, sapņot lielus sapņus un īstenot šos sapņus.”

Pie Jēkabpils Tautas nama Miera skrējiens tika sagaidīts ar skanīgām latviešu dziesmām. Starptautisko komandu sveica arī Jēkabpils novada pašvaldības pārstāvji un citi interesenti. Savukārt skrējēji iepazīstināja klātesošos ar akcijas būtību.

Šogad skrējiena kopējā distance ir aptuveni 21 tūkstotis kilometru, ko dalībnieki veic astoņu mēnešu periodā, šķērsojot 27 Eiropas valstis. Komandas sastāvs mainās, jo katrs skrējējs pievienojas tikai konkrētam maršruta posmam pēc izvēles. Uz brīdi skrējienu kuplināja vairāki jēkabpilieši, vairums no biedrības “Skrien Jēkabpils!”.

“Saņēmām lāpu no Aizkraukles novada, no Aiviekstes upes atskrējām līdz Jēkabpils Tautas namam. Nesam mieru pasaulē, visi kopā atbalstām šos entuziastiskos cilvēkus,” teic “Skrien Jēkabpils!” pārstāve Ineta.

Šajā stafetes veida skrējienā no rokas rokā tiek nodota Miera lāpa, kas simbolizē cilvēces tiekšanos pēc miera un draudzības. Arī jēkabpiliešiem bija iespēja paturēt rokā miera simbolu.

Trīs Jēkabpils novada iedzīvotājiem par darbu sabiedrības labā un ieguldījumu Latvijas attīstībā tika pasniegts apbalvojums “Lāpnesis”. Titulu saņēma Māris Jaudzems, Gundars Kalve un Jānis Lācis.

Katrs skrējiena dalībnieks vienā dienā mēro aptuveni 10 līdz 30 kilometrus. Visu maršrutu līdzi brauc autotransports, kurā brauc tie, kuri tajā brīdī neskrien. Ņemot vērā, ka ik dienu komandai ir ieplānotas vairākas tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem, skriešanas plānošana ir ļoti svarīga.

“Pieņemsim, ka mums tagad jāskrien 20 kilometri līdz nākamajai tikšanās vietai. Mēs no mašīnas izlaižam vienu cilvēku, iedodam viņam lāpu, sarunājam, ka viņš skries piecus kilometrus. Tad viņš skrien piecus kilometrus, bet mēs ar mašīnu pabraucam tos piecus kilometrus uz priekšu un izlaižam nākamo skrējēju. Un viņš varbūt skrien piecus, varbūt trīs, varbūt divus kilometrus – kā sarunājam,” skaidro skrējiena dalībnieks Emanuels.

Starptautiskās komandas sastāvā ir gan latvieši, gan dažādu citu tautību cilvēki. Pārstāvētas tādas valstis kā Īrija, Skotija, Vācija, Rumānija, Austrālija un citas. Daudzi skrējienā piedalās jau vairākas nedēļas.

“Es savu ceļu uzsāku Oslo – Norvēģijā,” stāsta skrējiena dalībnieks no Īrijas Sadanands (Sadanand). “Man bija tā laime skriet caur vairākām valstīm. No Norvēģijas mēs devāmies uz Zviedriju, tad Somiju un Igauniju. Tagad mēs esam skaistajā Latvijā. Mēs esam svētīti ar laikapstākļiem un silto uzņemšanu. Cilvēki šeit ir ļoti jauki un atvērti, mums ir apbrīnojama pieredze Latvijā.”

Miera skrējiena dalībniece no Jaunzēlandes Prētiduta (Preetidutta) saka: “Mēs ceļojam caur dažādām valstīm un satiekam brīnišķīgus cilvēkus. Tas man dod lielu cerību par pasauli, jo vairumam cilvēku ir ļoti laba sirds, tik daudzi dara labas lietas, dodot sabiedrībai un padarot citu cilvēku dzīves laimīgas.”

Nākamajā rītā Miera skrējiena dalībnieki viesojās Jēkabpils 2. vidusskolā, kur skolēniem stāstīja par starptautisko akciju un iesaistīja bērnus dažādos uzdevumos. Pēc tam komanda uzsāka ceļu uz Biržiem. Miera stafetes Latvijas posms noslēdzās Aknīstē, savukārt Eiropas posms finišēs 18. oktobrī Ungārijā.

Sandra Paegļkalne