Jēkabpilī piemin 1949.gada 25.marta deportācijas 0

Jēkabpilieši šodien pulcējās pie piemiņas akmens “Staļina represijās cietušajiem”, lai pieminētu nežēlīgās deportācijas, ko tauta piedzīvoja pirms 75 gadiem. 1949.gada 25.martā padomju okupantu vara uz Sibīriju un citiem attāliem PSRS apgabaliem izsūtīja vairāk nekā 42 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, tostarp 1677 cilvēkus no Jēkabpils rajona.

“Šī deportācija bija svarīga, tāpēc ka turpinājās nacionālā pretošanās,” uzrunājot klātesošos, teica Zemessardzes 56.kaujas nodrošinājuma bataljona komandieris Vents Kodors. “Kas atbalstīja karotājus mežos, pagrīdniekus? Tā bija tauta. Lai apturētu šo pretošanos, šī operācija tika veikta, lai izvestu tos, kuri tic valsts nākotnei, kuri ir uzticīgi savai tautai. Tāpēc vienmēr turēsim piemiņā tos, kuri tika šīm represijām pakļauti!”

“Tika izsūtīti visi ģimenes locekļi, kas bija izsūtīšanas brīdī mājās – arī veci cilvēki no slimības gultas un bērni no skolas sola,” sacīja Latvijas Politiski represēto apvienības Jēkabpils nodaļas valdes priekšsēdētāja Gaida Rautiņa. “Vēsturnieki kolektivizāciju raksturo kā vissmagāko satricinājumu, ko Latvijas lauki piedzīvoja 20.gadsimtā. [..] Pagājuši 75 gadi, bet šodienas notikumi mūsu kaimiņu zemē – Ukrainā atsauc deportāciju traģismu un sāpīgos notikumus mūsu ģimenēs. Būsim stipri un saliedēti mūsu sāpēs! Dzīvosim cerībā uz mierīgām debesīm Latvijā, Ukrainā un visā pasaulē!”

Arī citi pasākuma dalībnieki savās uzrunās vilka paralēles starp pagājušā gadsimta notikumiem un tagadējo Krievijas agresiju, kuras dēļ arī latvieši nevar justies mierīgi par nākotni. Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Krustpils draudzes mācītājs Ēvalds Bērziņš, uzrunājot klātesošos, aicināja saglabāt ticību tam, ka labais uzvarēs.

“”Netaisnība ies vairumā,” Pestītājs saka. “Mīlestība daudzos izdzisīs.” Un Viņš nav pesimists, jo Viņš saka arī kaut ko tālāk. Viņš saka: “Kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.” Ļaunais nav visspēcīgs kā Dievs,” teica Ēvalds Bērziņš. “Un tā ir tā labā ziņa, un tā apņemšanās un atgādinājums – pastāvēt ticībā uz Kungu Jēzu Kristu, jo Viņš ir tas, kas mums iemāca krietni domāt, krietni runāt un krietni rīkoties. Un, pat ja tā nekrietnība pasaulē vairojas, tu pats sevī ar Dievpalīgu vari to pārvarēt un samazināt. Arī pēc katras neveiksmes. Arī to mums netrūkst. Lai Dievs dod mums, ka vienmēr ticībā izdodas piecelties! Pakrist ir viena lieta, briesmas vienmēr būs, bet piecelties – tas ir tas izšķirošais vienmēr.”

Pēc uzrunām klātesošie nolika ziedus un svecītes pie piemiņas akmens, tādā veidā godinot represijās cietušos. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīti pasākumi norisinājās arī citviet Jēkabpils novadā.

Sandra Paegļkalne