Jēkabpilī novērojams pieprasījums pēc paliatīvās aprūpes pakalpojuma 0

Paliatīvās aprūpes pakalpojumiem atvēlētā finansējuma neapgūšana nav saistīta ar to, ka pēc šiem pakalpojumiem trūktu pieprasījums.

"Tas, ka paliatīvās veselības aprūpes pakalpojumiem varētu palikt pāri nauda, ir absurds, es tam neticu" atzina biedrības "Dzīvības koks" valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe.

Berķe skaidroja, ka pieprasījums pēc paliatīvās aprūpes pakalpojuma īpaši novērojams reģionos, piemēram, Jēkabpilī. Viņas ieskatā, finansējuma neapguve varētu liecināt par informācijas trūkumu – visticamāk, cilvēki nemaz nezina, ka šāds pakalpojums ir pieejams, un "tas līdz viņiem nenonāk".

Iespējams, ka sociālajiem dienestiem neesot pietiekamas informācijas par to, kā palīdzēt cilvēkiem, vai arī ārstniecības personas, bažās par kvotu pārstrādēm, izvairīgi nosūta pacientus šī pakalpojuma saņemšanai, pieļāva Berķe.

Jau vēstīts, ka Veselības ministrija informējusi, ka nav pilnībā apgūts finansējums paliatīvās aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā. Ministrija secinājusi, ka astoņu mēnešu laikā neizlietotā summa šim pasākumam sasniegusi 1 353 967 eiro, un šiem pakalpojumiem neiztērēto summu otrdien valdībā lēma pārdalīt ambulatoro, stacionāro un onkoloģisko veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

Kā neizpildes iemeslu ministrijā min to, ka paliatīvās aprūpes pakalpojums ir jauns un pirmajos trīs tā ieviešanas mēnešos ārstniecības iestādes vēl esot risinājušas darba organizatoriskos procesus.

Piemēram, pirmajos pakalpojuma ieviešanas mēnešos tas netika nodrošināts Zemgales reģionā saistībā ar to, ka neviena iestāde, kas iesniedza savu pieteikumu atlases procedūrā uz Zemgales reģionu, neatbilda atlases kritērijiem un bija nepieciešamība sludināt atkārtoto atlasi. Tomēr pakalpojuma izpildei redzama pozitīva dinamika un jūnija mēnesī pakalpojuma apjoms dubultojies salīdzinot ar janvāra mēnesi, informē ministrijā.

Vienlaikus astoņu mēnešu datu analīze liecina, ka arī speciālā uztura nodrošināšanā onkoloģijas pacientiem ar uztura nepietiekamību nav izlietoti visi plānotie līdzekļi - pāri palikuši aptuveni 2 miljoni eiro. Veselības ministrijā skaidro, ka līdzekļi netiekot apgūti, jo konstatētas būtiskas problēmas šo pakalpojumu sniegšanā – ārstniecības personām pietrūkstot vienotas izpratnes par papildu uztura nepieciešamību, tādēļ atšķiras pieeja pacientu ārstēšanā.