Jēkabpilī Lāčplēša dienā lāpu gājienā dodas vēsturiski lielākais dalībnieku skaits 0

Jēkabpilī, sestdien, 11.novembrī, Lāčplēša dienai veltītajā lāpu gājienā devās vēsturiski lielākais dalībnieku skaits. Gājienā piedalījās gan Jēkabpils novada pašvaldības amatpersonas, zemessargi, jaunsargi un dažāda gadagājuma jēkabpilieši, sākot no jaunajām māmiņām ar mazuļiem ratiņos un noslēdzot ar sirmgalvjiem. Nonākot piemiņas pasākuma vietā Rīgas ielā pie pieminekļa “Kritušajiem par Tēviju” gājiena dalībnieki sadalījās uz pusēm, nostājoties katrā Rīgas ielas pusē, lai dotu ceļu militārās tehnikas kolonnai. Braucienā piedalījās sauzemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes, NATO paplašinātās kaujas grupas Latvijā un Valsts aizsardzības dienesta karavīri. To vidū gan Latvijas militārā tehnika, gan Kanādas, gan Itālijas un citu valstu. Pasākums turpinājās ar mītiņu pie pieminekļa “Kritušajiem par Tēviju”, kur jau tradicionāli tika ienesti karogi un svētku pasākumu ar uzrunu atklāja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, kurš pieminot karu Ukrainā, runāja par brīvības cenu.

“Redzam, ka karš turpinās nu jau vairāk kā 500 dienas. Tas nozīmē tikai to – Brīvība nav vienas dienas vai viena mirkļa iegriba vai vēlme. Par Brīvību ir jācīnās, iespējams, pat desmitiem gadu un arī simtiem gadu. Tātad mums ir jāstāv par šo brīvību sardzē, jāstāv par mūsu nākotni, mūsu bērniem. Ir liels prieks redzēt šobrīd mūsu nākošos sargus, jaunsargus, zemessardzi. Man liekas, ka viņi paliek arvien lielākā un kuplākā skaitā. Sargiet sevi, lūdziet par mieru un pieminam tos, kas par mieru un brīvību cīnījās.”

Pasākumā piedalījās Zemessardzes 56. kaujas nodrošinājuma bataljona komandieris Vents Kodors, kurš pasākuma dalībniekiem atgādināja par 11.novembra cīņām 1919. gadā un Lāčplēša ordeņa dibināšanas vēsturi, uzsverot, ka armija ir ar tautu, bet ikvienas valsts armija ir tik stipra, cik stipra ir tauta.

“Arī šodien mēs esam vienoti ar savu tautu. Mums ir sabiedrotie, kuri ir gatavi nākt mums palīgā, ja kāds šķērsos Latvijas robežu. Latvijas armija var būt tikai tik stipra, cik ir stipra tauta, jo tikai stipra tauta var būt brīva, neatkarīga un veidot savu nākotni kā viņa grib. Tāpēc kalposim savai Latvijai pēc labākās sirdsapziņas. Par Latviju!”

Svinīgajā Lāčplēša dienas pasākumā zvērestu deva jaunsargi un zemessargi. Pirms šī nopietnā un svinīgā brīža viņus uzrunāja jaunsargu instruktors Normunds Pastars, kurš uzsvēra dotā solījuma nozīmīgumu.

“Dodot jaunsarga svinīgo solījumu jūs apsolāties pēc labākās sirdsapziņas veikt jaunsarga pienākumus, mācieties, strādājiet, lai mēs tikpat braši ar karogiem, lāpām un svecītēm varam pieminēt mūsu senčus, kas aizstāvēja Latviju, sveikt tos Latvijas karavīrus, kas to dara pašlaik. Pieņemt jaunsarga svinīgo solījumu.”

Pasākumā uzrunas mijās ar muzikāliem priekšnesumiem, kas svinīgo brīdi darīja emocionāli nozīmīgāku. Krustpils katoļu draudzes prāvests Viktors Naglis savā uzrunā uzsvēra vārda nozīmīgumu, kas ir kā abpusēji griezīgs zobens.

“Un bibliskais teiciens abpus griezīgs zobens ir sirds ilgu un dvēseles tiesnesis. Arī Dievs mums ir devis šo abpus griezīgo zobenu. Bet lietosim to mēs paši ne citi. Lai Dievs svētī mūsu mājas. Lai Dievs svētī Jēkabpili, Krustpili, mūsu dārgo Latviju. Lai šis abpus griezīgais zobens mums palīdz cīnīties ar ļaunumu un cīnīties par brīvību. Lai Dievs svētī Latviju!”

Šogad pasākumā piedalījās daudz jauniešu. To vārdā piemiņas brīdī runāja Jēkabpils 3.vidusskolas audzēkne Loreta Lazdiņa, kas norādīja, ka dzimtenes mīlestība skolās tiek audzināta jau no pirmās klases, uzsverot, ka jaunieši vēlas piedalīties savas valsts izaugsmē.

“ Arī mēs, jaunieši, katru dienu dodamies pāri dzīves karalaukam un izcīnām sev svarīgas cīņas. Tās nav asiņainās cīņas, nē. Tās ir morālās cīņas gan ar sevi, gan pasauli sev apkārt. Mēs vēlamies savas ģimenes darīt lepnas, lai atdarītu visu to, ko tās darījušas mūsu labā. Tāpēc ikdienas cenšamies parādīt sevi vislabākajā gaismā. Ja nu kādam misējas solis un paslīd kāja, mēs palīdzam piecelties. Mēs esam īsteni savas valsts patrioti.”

Noslēdzoties pasākuma oficiālajai daļai, tā dalībnieki nolika ziedus un iedegtās svecītes pie pieminekļa “Kritušajiem par Tēviju”, bet degošās lāpas novietoja zālājā līdzās piemineklim.