Jēkabpilī klaiņojoši suņi rada satraukumu iedzīvotājos 2

“Savāciet savu suni! Tikko uzbruka meitenei, kura mierīgi pastaigājās ar savu suni,” šāda ziņa ar klāt pievienotu fotogrāfiju nesen klejoja vienā no Jēkabpils iedzīvotāju izveidotiem grupu čatiem.

Jēkabpils novada pašvaldības saistošajos noteikumos teikts, ka īpašniekam jābūt tādā attālumā no suņa, lai spētu kontrolēt dzīvnieka rīcību. Daudzās pilsētas teritorijās noteikts arī pienākums suni vest pavadā. Tomēr Jēkabpilī regulāri tiek novērotas situācijas, kad suņi brīvi klīst pa ielām bez saimnieka klātbūtnes.

“Nesen, pastaigājoties ar savu maza izmēra sunīti – šķirnes taksīti, bija tāds gadījums, ka skraidīja divi diezgan palieli vilku sugas suņi, kuri diezgan dusmīgi sāka rūkt,” stāsta jēkabpiliete Inga. “Es sapratu, ka es ar savu mazo sunīti mājās droši netikšu. Paldies cilvēkam, kas gāja garām, kurš palīdzēja, ar balsi kliegdams, iztrenkāt tos lielos suņus, un mēs diezgan veiksmīgi tikām mājās.”

Ar klaiņojošo dzīvnieku ķeršanu nodarbojas Jēkabpils Dzīvnieku patversme, kuras rīcībā ir īpašs aprīkojums. Tomēr ne vienmēr suni, par kuru saņemta informācija, izdodas atrast.

“Bieži vien gadās tā, ka suns vienkārši ir izmucis ārā un pēc neilga laika ir atpakaļ pie saimniekiem, un mēs viņu neatrodam,” skaidro SIA “Jēkabpils pakalpojumi” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Gluhs. “Šī dzīvnieka tajā vietā un arī tajā rajonā vairāk nav, un arī pēc tam atkārtotu zvanu vairāk nav, ka ir klaiņojošs dzīvnieks.”

Ja ielās tiek manīts bez uzraudzības esošs suns, vispirms cilvēki aicināti zvanīt Jēkabpils novada pašvaldības policijai, kas rīkojas atbilstoši situācijai. Vai nu tiek informēts dzīvnieku ķērājs, kurš suni noķer un nogādā patversmē, vai arī dzīvnieks tiek aizvests uz speciālu novietni, kas izveidota gadījumiem, kad patversme ir slēgta. Tur suns var uzturēties līdz brīdim, kad sākas patversmes darba laiks. Neatkarīgi no tā, vai suns tiek noķerts, vai nē, tiek meklēts suņa saimnieks.

“Mēģinām “izčekot”, kurā rajonā tas ir, varbūt kāda informācija parādās arī Facebook. Cilvēki gan vairāk medijos runā nekā zvana mums,” stāsta Jēkabpils novada pašvaldības policijas priekšnieks Indulis Surkulis. “Informācijai būtu jāienāk pie mums, jo bieži vien tie suņi ir atpazīstami, bieži vien ir vieni un tie paši saimnieki, un cilvēki zina, kur viņi dzīvo.”

Ja suņa īpašnieks tiek noskaidrots, viņam var tikt piemērots brīdinājums vai naudas sods līdz 350 eiro par dzīvnieka neuzraudzīšanu. Tāpat mājdzīvnieka klaiņošanas gadījumā īpašniekam ir pienākums segt visus izdevumus, kas radušies mīluļa izķeršanas, transportēšanas un patversmes darbinieku nodrošinātās aprūpes rezultātā.

Tomēr ne vienmēr saimniekus izdodas atrast, jo daļa īpašnieku nav izpildījuši prasību par mīluļu apzīmēšanu ar mikroshēmu un reģistrēšanu Lauksaimniecības datu centra Mājas dzīvnieku reģistrā.

“Uz šodienu Jēkabpils novadā ir reģistrēti 5575 suņi, pa mēnešiem – plus mīnus 20 suņi vidēji mēnesī,” informē Lauksaimniecības datu centra Reģistru uzturēšanas nodaļas vecākā referente Mudīte Pulle.

To, vai suns ir reģistrēts, kontrolē pašvaldības policija un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), bet speciāli reidi šīs prasības izpildes kontrolei netiek veikti. Tas, ka dzīvnieks nav reģistrēts datu bāzē, pārsvarā tiek konstatēts gadījumos, kad suns nonāk iestāžu redzeslokā citu iemeslu dēļ.

“Ja tiek konstatēts, ka čipošana, reģistrēšana vēl nav veikta, tiek dots termiņš īsā laikā sakārtot. Pēc tā termiņa, protams, PVD atkārtoti to pārbauda, un, ja nav, tad iestājas piespiedu procesi,” skaidro PVD Austrumzemgales pārvaldes vadītājas vietnieks Gunārs Rubins.

Administratīvā procesa likumā teikts, ka piespiedu naudu cilvēkam var uzlikt atkārtoti līdz brīdim, kad viņš veic noteikto darbību. Minimālā piespiedu nauda fiziskai personai ir 50 eiro. Speciālisti uzsver, ka mājdzīvnieku reģistrēšana ir svarīga, jo tas var palīdzēt ne tikai mazināt klaiņojošo dzīvnieku skaitu, bet arī sekmēt viņu atrašanu pazušanas gadījumā.

Sandra Paegļkalne